Botāniķis Džeimss Vons, grāmatas Audzē pats savas zāles autors, britu avīzē The Times uzsver: «Dārza dobes var veidot tā, lai tajās būtu atrodami dabas līdzekļi, kas palīdz pret ikdienišķām saslimšanām.» Daudzos ārstniecības augos ir tādas pašas aktīvās sastāvdaļas kā rūpnieciski ražotajās zālēs. Dž. Vons min - piemēram, lai gan mūsdienās aspirīns ir sintētisks, tas būtībā veidots no acetilsalicilskābes, kura atrodama vītolā, kā arī parastajā un krūmu spirejā. Morfīnu saturoši pretsāpju līdzekļi veidoti uz opija bāzes, kuru iegūst no magonēm. Pasaules Veselības organizācija aprēķinājusi, ka 80 procenti no pasaules iedzīvotājiem paļaujas uz augu medicīnu.
Džeimsa Vona dzimtas saknes meklējamas Malaizijā. Viņš uzskata - to, vai uzticamies dabas augiem, galvenokārt nosaka kultūra. «Kad Malaizijā sāka ienākt rietumu medicīna, to uzskatīja par noderīgu, tomēr tikai kā tradicionālās medicīnas papildinājumu. Tradicionālā malaiziešu medicīna neizzuda.
Savukārt Ziemeļeiropā industriālā revolūcija nozīmēja to, ka cilvēki pameta laukus, kaut viņiem bija bagātas zināšanas par augiem, un masveidā ieplūda pilsētās. Nomainoties dažām paaudzēm, šīs zināšanas ir zudušas.
Patiesībā augos atrodamās ārstnieciskās vielas veidojas tādā veidā, lai būtu viegli iegūstamas vidē, kur cilvēkiem nav ne daudz laika, ne naudas, norāda Dž.Vons. Kā ar pierādījumiem, ka šīs dabas vielas darbojas? Vai ir veiktas medicīniskas pārbaudes, lai noskaidrotu to ietekmi uz imūnsistēmu? Protams, tādu pētījumu nav, jo farmācijas kompāniju interesēs nav investēt dārgos izmeklējumos, kuri nenes peļņu. Vons ir piesardzīgs ar solījumiem, ka augi vieni paši var izārstēt. Bet viņš uzsver, ka augi satur vielas, kuru ārstnieciskais efekts ir pierādīts. Ķīmiskās vielas, kuras atrodamas augos, ir tikpat respektējamas, cik to līdzinieces mākslīgi sintezētajās zālēs. Tieši tāpēc ir iemesls pašus augus uzskatīt par zālēm.