Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdis Aleksejs Loskutovs (Vienotība) trešdien informēja, ka viņa vadītajā apakškomisijā aktualizējusies partiju finansēšanas pārkāpumu kriminalizēšanas tēma un sākts šķetināt, kāpēc tik ilgi iestrēguši KNAB iniciētie Krimināllikuma grozījumi. Pētot situāciju, izrādījies, ka 2009. gada 1. septembrī Juridiskās komisijas sēdē šis jautājums skatīts. Septiņiem deputātiem balsojot «par» un vienam atturoties, atbalstīta grozījumu virzīšana izskatīšanai 1. lasījumā Saeimā, taču pusotra gada laikā tas nav noticis. Salīdzinot komisijas sēdes protokolu ar sēdes audioierakstu, atrastas būtiskas atšķirības, jo protokolā norādīts, ka komisija konstatējusi nepilnības KNAB iesniegtajā likumprojektā un rosina to pilnveidot un iesniegt kopā ar valdības gatavoto jauno likumprojektu par partiju finansēšanas kārtību. Protokolā nav neviena vārda par deputātu atbalstu normas tālākai virzībai izskatīšanai 1. lasījumā. Pašreizējā Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēde Ilma Čepāne (Vienotība) norāda, ka protokolu tehniski sagatavojušas konsultantes, kuras paskaidrojušas, ka V. Muižniece esot devusi norādījumus, kas tieši rakstāms protokolā. A. Loskutovs solīja vērsties Ģenerālprokuratūrā, jo varot arī iestāties kriminālatbildība par noziedzīgu nodarījumu valsts dienestā. Šis notikums gan arī rada jautājumu, kā var izveidoties situācija, ka grozījumu iestrēgšanu kāds pamana tikai pēc pusotra gada. I. Čepāne, kura arī iepriekšējā sasaukumā darbojās Juridiskajā komisijā, norāda, ka uzņemas par to atbildību, taču viņai nebija pieeja šiem komisijas dokumentiem un arī likumprojektu komisijā esot daudz.
Pati V. Muižniece uzsver, ka ir aizgājusi no politikas un nevēlas iesaistīties politiskās intrigās, tāpēc no komentāriem atturas. Viņa gan norāda, ka sēdes protokols nav sēdes stenogramma, turklāt komisijas vadītājs var norādīt, kuras lietas protokolā būtu akcentējamas. Toreizējais Juridiskās komisijas priekšsēdes biedrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), kura paraksts arī ir zem protokola, skaidro, ka atbildība jāuzņemas konsultantam, nevis V. Muižniecei vai viņam. Sēžu protokolus parakstītāji nekad nepārlasa, jo tas ir formāls pasākums un viņi uzticas konsultantiem, izriet no Dz. Rasnača teiktā.
Ja prokuratūra konstatēs, ka V. Muižniece pārkāpusi likumu, var aktualizēties jautājums par viņas palikšanu ST tiesneses amatā, kas gan var būt apdraudēts tikai tad, ja par viņas atbrīvošanu būtu visa tiesnešu sastāva absolūtais balsu vairākums. No ST priekšsēža Gunāra Kūtra īsziņas Dienai izriet, ka pagaidām viņš no komentāriem atturas, jo tiesa lemšot tikai tad, kad būs, par ko lemt.