Aizmirstas salīdzināt
Gan tie, kas izlēmuši mācīties ārpus Latvijas, gan tie, kas izglītību gatavi iegūt šeit, diskusijā bija vienisprātis, ka mācības ārzemēs patriotismu nemazina. Vēlme studēt citā valstī lielākoties saistās ar vēlmi redzēt pasauli, iegūt valodu prasmes un starpkultūru pieredzi, kas paver plašāku skatījumu uz jebkuru lietu. Kamēr nav ģimenes, gribas izskrieties, bet pēc tam tomēr nobāzēties Latvijā, jaunieši saka.
Savi apsvērumi ir arī par studiju kvalitāti. Madaras māsīcas Latvijā iegūtais diploms ārzemēs nav ticis ņemts pretī, tāpēc Madara nu prāto: «Vai visu mūžu strādāšu Latvijā? Ārzemēs iegūtu diplomu akceptēs gan te, gan citur.» Vairāki diskusijas dalībnieki teic, ka sāktās studijas Latvijā neatbilst tam, ko viņi gaidījuši, maksājot augsto mācību maksu, Latvijas augstskolās arī trūkst prakses iespēju, kam citās valstīs tiek lielāka uzmanība.
Maija tomēr norāda: «Kvalitāte atkarīga no paša studenta. Ir viegli par to bļaut, bet - ja studenti paši basto...» Arī Sandis uzskata, ka profesionālajās studiju programmās internacionālā vide nav tik būtiska un visu nepieciešamo labā līmenī var apgūt tepat uz vietas. «Apsvēru domu par ārzemēm, bet pēc mācībām gribu palikt Latvijā, tāpēc man svarīgi šajā vidē apbružāties, jau studējot,» viņš saka. Pirms studiju sākšanas Sandis rūpīgi urbies cauri programmu saturam, lai atrastu sev piemērotāko. To pašu iesaka darīt arī Mārtiņš - pats savulaik vadījies pēc prestiža un tā, «kas izklausījās nopietnāk», bet tagad teic, ka zem studiju programmu nosaukumiem var slēpties pārsteigumi, tāpēc izvēloties jāvērtē tajās apgūstamie priekšmeti. «Skolas piesaista jauniešus ar vārdiem «moderna, inovatīva programma» utt. Viņi uzķeras, bet aizmirst salīdzināt,» viņš teic.
Lokālā Latvija
Lai izlemtu, ko studēt un kur to darīt, jāsaprot, ko pats gribi, taču tas ir visgrūtākais. Vidusskolēns Andis stāsta, ka Čīlē, kur viņš pavadījis apmaiņas gadu, skolā ik nedēļu bijuši karjeras testi, tikšanās ar uzņēmumiem. «Manā skolā Rīgā tas ir reti. Reizi gadā aizpildi testu, kurā uzzini, ka tev patīk, viss,» viņš saka.
Diskusijā atklājās, ka skolas, baidoties zaudēt jauniešus, mēdz viņiem nelaist klāt speciālistus, kas stāsta par studijām ārzemēs. Tas tomēr nav risinājums, uzskata diskusijas dalībnieki. Mācības citā valstī daudz dod personības attīstībai, kas, sākot darba gaitas, nereti ir būtiskāka par diplomu. «Ārzemēs esi viens pats, kļūsti patstāvīgāks. Latvijā viss ir lokāls, vietējs, maz ārzemju pasniedzēju un studentu,» atzīst Ieva, un arī pārējie jaunieši nav mierā ar internacionālās vides trūkumu Latvijas augstskolās. Viņi arī gribētu sagaidīt vairāk informācijas par to absolventu gaitām un spriež, ka patieso situāciju augstskolā nevar uzzināt no ēnu vai informācijas dienām. Vērtīgāk ir doties turp pašam, ķert aiz rokas studentus un sīki izvaicāt. Jaunieši atzīst, ka ir jomas, kas Latvijā apgūstamas augstā līmenī, taču kopumā daļu augstskolu vērtē kā naudas pelnīšanas mašīnas, kas katra grib piedāvāt visu, nevis ko vienu un pamatīgi.
Laura uzskata - lai atrastu savu ceļu, jāizmēģina daudzas nodarbes. Tam der gan brīvprātīgo darbs, gan pastrādāšana uzņēmumos bez algas. Noderīgs ir arī viens brīvs gads pēc vidusskolas, taču nevis pie televizora pavadīts, bet gan intensīvi meklējot savu lauciņu. «12. klasē ir pārāk liels skrējiens, visi prasa, ko darīsi, kur studēsi. Nav laika padomāt un izlemt, arī tāpēc ir vērtīgi aizbraukt uz citu vidi,» saka Andis. Sandis gan norāda - daudzi baidās, ka pēc brīva gada mācības būs grūti atsākt, turklāt, «piemēram, Gulbenē, reti kurš var atļauties gadu taustīties, dzīvojot vecāku azotē».
Tur labi, te - slikti?
Ar studijām gan Latvijā, gan ārzemēs saistās vairāki izplatīti stereotipi. Pirmkārt, pieņēmums, ka ārzemēs viss ir labi, Latvijā - slikti, tai skaitā arī studiju kvalitātes ziņā. Realitātē objektīvi salīdzināt izglītības sistēmas ir grūti, jo tās katrā valstī atšķiras. «Daudzi jaunieši vienkārši bēg uz ārzemēm no problēmām šeit, domā, ka tur problēmu nebūs. Varbūt jāpaskatās uzmanīgāk uz sevi - ko es varētu darīt citādi, arī tepat uz vietas,» saka Sandis. Viņam piekrīt arī Andis: «Jāsakārto paša galva. Ja nesanāk Latvijā, tad, visticamāk, nesanāks arī ārzemēs.» Savukārt Laura piebilst: «Ir jāmeklē iespējas, bet nav arī jāapstājas pie tā, ka palieku Latvijā tikai tāpēc, ka esmu patriots.»
Par maldiem diskusijas dalībnieki sauc arī uzskatu, ka ārzemēs iegūts diploms nozīmēs labu darbu. Visu izšķir pieredze, un, ja vien nenāc no Oksfordas vai Kembridžas, diplomam ar darba dabūšanu nav tieša sakara. Jauniešiem augstāko izglītību nevajadzētu uztvert kā papīru, kas palīdzēs atrast darbu, bet gan kā vienu no veidiem sevis attīstībai, uzskata Laura. Arī augstāka līmeņa izglītība nenozīmē, ka darba tirgū klāsies labāk. Divu maģistra grādu vietā noderīgāki var būt pieci kursi vai profesionālā izglītība. Jāmaina pārliecība, ka arodizglītība domāta nesekmīgajiem un ka pēc vidusskolas obligāti jāiet studēt, domā diskusijas dalībnieki.