Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (Vienotība) un Valsts policijas (VP) vadītājs Artis Velšs trešdien pavēstīja, ka notikšot arī visu vairāk nekā 7000 policijas darbinieku psiholoģiskā izvērtēšana, kā arī tiks apkopota informācija par papilddarbiem, kuros policisti strādā no dienesta brīvajā laikā, lai noskaidrotu, vai tie nerada korupcijas vai interešu konflikta riskus. Likvidētās Policijas akadēmijas (PA) rektore un policijas ģenerāle Ārija Meikališa gan Dienai norādīja: kamēr vien saglabāsies pašreizējā policistu izglītības sistēma, uz uzlabojumiem cerēt nevar. Latvijas Drošības biznesa asociācijas (LDBA) prezidents Jānis Zeps ir pārliecināts, ka policistu papilddarbi, sevišķi lauku reģionos, ir liels pluss drošībai un riskus nevarot radīt.
Testi ir iespējami
Pirmais solis, kas jāveic visiem policistiem, ir studijas VP koledžā. Tās direktors Aigars Evardsons stāsta, ka, stājoties koledžā, pretendentiem jāiziet psiholoģiskais tests un to neiztur aptuveni 10% visu studēt gribētāju. Viņš piebilst: kad koledžā mācījās vismaz viens no brāļiem Hristoforidi, kuri iesaistīti Jēkabpils laupīšanā, šāds tests vēl neesot bijis ieviests. «Būtu lietderīgi izskatīt, vai katru gadu jebkuram dienējošajam nevajadzētu iziet psiholoģiskās gatavības testu, jo jebkura persona, kas saskaras ar noziedzīgo vidi, mainās,» viņš norāda. «VP ir izstrādāta metodika, ir speciālisti. Viena gada vai pusgada laikā, aizpildot veidlapas un apstrādājot tās datorizēti, ir iespējams konstatēt, kādas ir atsevišķo personu problēmas. Tas ir darba organizācijas jautājums.»
Koledžā policisti studē dažādos līmeņos: ir arodizglītības līmenis cilvēkiem, kuri sāk darbu policijā, ir arī pirmā līmeņa augstākās izglītības programma cilvēkiem, kuri grib kļūt par virsniekiem, kā arī dažādi īsāki profesionālās pilnveidošanās kursi. Kopumā gadā tiekot izglītoti vidēji 7500 cilvēku. «Vienkāršā valodā - [šeit studē] gan cilvēki, kuri grib strādāt uz ielas, gan cilvēki, kuriem ir ļoti labs prāts un iespējas nākotnē gan izmeklēt lietas, gan strādāt vadošos amatos,» Aigars Evardsons uzsvēra.
Ļoti kritiska pret pašreizējo policistu izglītības sistēmu ir Ā. Meikališa, kura norāda, ka kopš PA likvidēšanas cilvēkam, kurš grib strādāt par policistu, noteikti «jāiet cauri profskolai», tas noved pie tā, ka visi «spīdošie un gudrie kadri» aiziet studēt universitātēs un kļūst par advokātiem, prokuroriem un tiesnešiem, bet policijai paliek vājais atlikums. «Piemēram, ja jūs gribētu mācīties par ārstu, jūs pabeigtu vidusskolu un ietu to darīt, bet, ja jums pateiktu, ka vispirms gads jāmācās par sanitāru, pēc tam divi gadi par medmāsu, pēc tam vēl jāpastrādā un tikai tad varat studēt par ārstu, - kurš kontingents tad to darītu? Tur jau tā sāls, ka citu sistēmu vajag.»
Ā. Meikališai šķiet neizprotama pašreizējā policijas kadru politika: «Ir attieksme, ka cilvēkus ar izglītību nedrīkst likt amatos. Viņiem nav izaugsmes, un, kad viņi, beiguši akadēmiju ar spīdošām zināšanām, aiziet strādāt un viņus komandē ne tik gudrs cilvēks, tas laikam jau nav patīkami. Policijas kvalitātes celšana ir jāsāk no augšas. Tiem, kas pieņem reformas, pašiem ir jābūt juridiski augsti izglītotiem. Neprofesionālisms noved pie tā, kur šodien esam.»
Papildu darbs netraucējot
Apsardzē pārsvarā neejot strādāt virsnieki, bet gan policisti no dežūrdaļām, kuru darba režīms to atļauj. LDBA prezidents J. Zeps aizrāda, ka jau tagad policists bez priekšnieku atļaujas un izvērtējuma papilddarbos strādāt nevar, tāpēc interešu konflikta riskiem nevajadzētu būt. «Lauku rajonos tas pat ir liels pluss drošībai, jo VP dežūrdienesti nevar paspēt aizbraukt uz notikuma vietu, bet, ja iecirkņa inspektors nedēļas nogalē strādā papildu darbā apsardzē un aizbrauc uz izsaukumu, un redz, ka ir kāds likumpārkāpums, viņš uzreiz atkal var kļūt par policistu un izdarīt visu, ko nevar apsargs,» norāda J. Zeps.