Kopš iepriekšējās stratēģijas pieņemšanas pagājuši 11 gadi, un šajā laikā pasaules kārtība ir dramatiski mainījusies. 1999. gadā, kad tapa iepriekšējais dokuments, vēl nebija izklīduši sadrupinātā Berlīnes mūra putekļi, un NATO uzmanīgi vēroja, ar ko tai būs pa ceļam. Taču 2001. gada 11. septembra terora akti brutāli izmanīja ainu, padarot islāma radikāļus par galveno draudu. Nu vairs nebija tik svarīgi valsts apmēri, cik agresīvu ļaužu kopas ļauni nodomi.
Līdz šim valstīm bijis ārkārtīgi grūti izlemt, kad lokāli pārinodarījumi ir pietiekami nopietni, lai lūgtu alianses partneru palīdzību. Lielākoties dalībvalstis pašas tikušas galā gan pēc terora aktiem, gan datorsistēmu «nobrucināšanas» gadījumos. Jaunajā koncepcijā šie jautājumi būšot precizēti, vēsta žurnāls The Economist.
Jaunie apmierināti
Koncepcijā uzmanība atvēlēta tādām tēmām kā miera misija «teroristu perēklī» Afganistānā, reakcija uz Irānas kodolprogrammas plāniem, kā arī attiecību pārveidošana ar neseno ienaidnieku Krieviju, kas sarūpēja saspīlējumu, iebrūkot Gruzijā.
«Šai stratēģijai būs jātiek galā ar bailēm, kas pastāv Austrumeiropā attiecībā pirmām kārtām pret Krieviju,» Deutsche Welle ziņu portālam uz jauno dalībvalstu aizdomām par lielā kaimiņa tieksmēm norāda Ženēvas Drošības politikas centra direktors Freds Tanners.
Austrumeiropieši par dokumentu izsakās atzinīgi. «Šodien mēs jau varam teikt, ka NATO jaunā stratēģiskā koncepcija lielā mērā atbilst Polijas vēlmēm un stratēģiskajām vajadzībām,» pēc apspriedes ar saviem ministriem aģentūrai Reuters pavēstīja Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis. Poļi neslēpj, ka ar aizdomām raugās uz Krievijas ambīcijām bijušajā PSRS ietekmes zonā, un pēc kara ar Gruziju šīs bažas pastiprinājušās.
«Šis ir labs dokuments, kas piešķir nepieciešamo svaru Vašingtonas līguma 5. punktam, kas izšķir alianses pozīciju pasaulē,» vērtēja prezidents. Jāpiebilst, ka bijušais Polijas aizsardzības ministrs Adams Daniels Rotfelds bija iesaistīts dokumenta veidotāju grupā.
Ar mazāku budžetu
Analītiķi prognozē, ka stratēģijas koncepciju nebūšot grūti apstiprināt, jo jau izstrādes stadijā ir novērstas lielākās domstarpības un tagad tikai atlicis dokumentu formāli parakstīt. Nelieli strīdi varētu būt vienīgi par tādu jautājumu kā kodolieroču izvietošana.
NATO ir apņēmības pilna turpināt pretraķešu sistēmas būvēšanu, tādējādi pārliecinot dalībvalstu iedzīvotājus, ka alianse var viņus aizstāvēt. NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens lēš, ka kopējām izmaksām desmit gados nevajadzētu pārsniegt 300 miljonus ASV dolāru. Viņam ir arī labs arguments Maskavas nomierināšanai - aizsardzības sistēma tiekot būvēta, lai pasargātu rietumus no Irānas agresijas.
NATO arī būs jāparūpējas par savu ietekmi pasaulē, jo finanšu krīzes dēļ daudzās valstīs aizsardzības budžets ir samazināts.
«Ja ir runa par militāro ekipējumu, valstīm jāspecializējas. Taču turpinās dublēšanās. Tas nozīmē mazāku efektivitāti un lielākas izmaksas,» sarunā ar laikrakstu New York Times uz NATO dalībvalstu pieļautajām kļūdām norāda Nīderlandes Starptautisko attiecību institūta militārais eksperts Kess Homans. Viņš iesaka ļoti strikti noteikt katras dalībnieces «amatu», atgādinot, ka efektīvu reformu rezultātā ar mazākiem līdzekļiem var panākt daudz vairāk, ja vien tie tiek prasmīgi izlietoti.