Neredzot visu uz vietas, bet vadoties pēc publiskās informācijas, pārdomājot to, man pašam rodas jautājums: kā tad tas tā sanāk, ja ir tik laba būvuzraudzība un tā nav redzējusi visas problēmas, kuru dēļ tagad nevar to objektu pieņemt? Jo celtniecībā procesi ir ilgstoši, nekas nenotiek dažu stundu laikā. Kāpēc visu nepamanīja daudz agrāk? Kāpēc tam neviens nepievērsa uzmanību? Par to man tiešām trūkst vārdu. Tas tiešām ir gadsimta objekts. Ja mēs nevaram visu sakārtot, kaut kas ar mums nav kārtībā.
Un kāpēc par to runā tikai šodien? To, ka ir kaut kādi pleķi vai notecējumi, redzēja jau sen.
Kāds ir speciāli ieinteresēts maksimāli novilcināt bibliotēkas atklāšanu?
Šādās reizēs var būt daudz un dažādi iemesli. Grūti spriest.
Būvvalde saka - tur ir kādas neskaidras izcelsmes balts šķidrums. Var taču būvniekiem pajautāt - kas tas ir? Tur ir kādas komunikācijas problēmas?
Es domāju, ka problēmas ir citur. Mums visu daudzās vietās nosaka juristi, un rezultātā sākas visas nevajadzīgās distancēšanās vienam no otra.
Par to iztecējumu būtu jājautā speciālistiem, bet es domāju, ka tur ir kaut kādi betona izsāļojumi.
Tie var būt bīstami konstrukcijai?
Nē, nekādā gadījumā! Tie nav bīstami konstrukcijai, tā ir pietiekami noturīga, turklāt, cik es zinu, bija strikti noteikta kārtība, kā katra betona partija tika rūpīgi pārbaudīta, tika ņemti paraugi. Bet ir iespējams, ka tur var būt izsāļojumi, tas nav nekas traks. Bet teikt, ka nezināmas izcelsmes šķidrumi, tad jājautā, vai tiešām vēl ir vajadzīgi kaut kādi eksperti, lai to noteiktu. Es domāju, ka būvnieki ir pietiekami zinoši, un galu galā projektētāji arī nestrādā pirmo gadu. Viņiem cēlonis būtu jāzina.
Vai nav tā, ka pārbaudītāji iespaidojušies no ārējiem apstākļiem, tostarp Maxima jumta iebrukšanas, un tagad visam «piekasās» ar jo īpašu centību?
Es domāju, ka ne. Te tomēr projektētājs ļoti detalizēti visā iedziļinājies. Man bija iespēja iepazīties ar ekspertīzes atzinumiem, tie bija diezgan detalizēti. Pie tam to veidoja dažādu jomu speciālisti - gan konstruktori, gan arhitekti, gan inženiertīklu pārzinātāji.
Mēdz taču būt, ka objektu pieņem, vienlaikus uzliekot par pienākumu būvniekam vēl apdarīt noteiktus darbus? Varbūt arī tagad varēja pasludināt ēku par uzbūvētu un tos notecējumus berzt nost kaut visu vasaru, ja reiz tā tikai dekoratīva lieta?
Vismaz man tā nav gadījies, ka pieņem objektu un vēl kaut ko vajag novērst. Tā tas nenotiek. Ir zināmi nosacījumi atsevišķām pozīcijām, piemēram, labiekārtošanai - pieņemsim, oktobrī vairs zālīti nevar iesēt vai ziemā stādīt kokus, tad līdz kādam 15. maijam tādus darbus var atlikt, to speciāli atrunājot. Bet konstruktīvi visam jābūt kārtībā. Defektu pieļāvumi nedrīkst ietekmēt ekspluatācijas drošību. Ja, piemēram, nav kārtībā ugunsdzēsības signalizācija, bez šaubām, nekādā gadījumā nevar pieņemt.
Bibliotēkas gadījumā redzējām, ka neturējās apdares flīzes. Ja objekts būtu pieņemts, tās tik un tā būtu jāpieliek, jo ir taču garantija?
Jā, darbiem ir garantija, tas vienmēr ir precīzi atrunāts. Ja flīzītes neturas, tur pat nav jāiet skatīties, ir simtprocentīgi skaidrs, ka amatnieks pieļāvis kļūdu un būvkompānijai tā jālabo.
Vai situācija ap Gaismas pili būtu saistāma ar nepilnībām normatīvos?
Par normatīviem īsi un skaidri: tas, ka izdos jaunu Būvniecības likumu, neatrisina problēmu, jo vecais Būvniecības likums, kurš daļēji vēl eksistē, paredzēja kontroli, bija paredzētas ekspertīzes, bet galvenā problēma bija, ka neviens nekontrolēja, kā šī kontrole un ekspertīzes tika veiktas. Mums, starp citu, Latvijas Būvinženieru savienības valdē bija tikšanās ar Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieku Spiridonovu un Būvniecības un mājokļu politikas departamenta vadītāju Ošu. Un es uzdevu jautājumu: sakiet, lūdzu, vai jūs esat bijuši kādā būvvaldē, painteresējušies, paskatījušies, kā viņi strādā, kā pieņem lēmumus? Atbilde man bija pilnīgi negaidīta - tas, lūk, esot citas ministrijas pārraudzībā, un viņiem neesot tiesību iejaukties. Vai te pa starpu jābūt vēl Ārlietu ministrijai? Vai tiešām divu ministriju valsts sekretāri nevar vienoties par kopīgu darbu?!
Likumā, kā teicu, daudz kas noteikts, bet problēma, ka neviens neievēro.
Cik tādā gadījumā var uzticēties ekspertīzēm? Labi, Nacionālās bibliotēkas jaunceltnes gadījumā ir pastiprināta uzraudzība, taču parasti tā nav?
Ir vesels dokumentu saraksts, ko būtiski ievērot pēc principa: ir vai nav. Konstatē, ka ekspertīzes atzinums ir, un pat saturā neskatās, kas rakstīts. Bet tā taču nevar! Vai tad ārsti vai kriminālizmeklētāji, kas sniedz ekspertīzes atzinumu, tā varētu atļauties? Nē! Bet mums var, un uz vienas lapas. Galvenais ierakstīt, ka tas atbilst Latvijas būvnormatīviem. Man ir bijuši pat tādi gadījumi, ka pašās beigās, kur ir visi tā sauktie zvēresti, pierakstīts, ka paraksti atbilst Latvijas būvnormatīvu prasībām.
Paraksts ir nevis tāpēc, ka viss pārbaudīts un ar to apliecina atbilstību, bet tāpēc, ka parakstam jābūt saskaņā ar prasībām?
Jā. Un ir vēl trakāk - esam aizgājuši tiktāl, ka nekritiski klausām, ko saka pasūtītājs. Kā Liepājas gadījumā, kur veikala jumts iebruka sniega svara dēļ. Prasu projektētājam: kāpēc ieliki sniega slodzi 70 vai 90 kilogramu uz kvadrātmetru, kaut gan normatīvs paredz 120 vai 130 kilogramu? Viņš saka: jā, bet pasūtītājs gribēja ietaupīt, teica, ka Liepājā sniega tikpat kā nav. Ja to ņem vērā un paredz mazāku slodzi, jāparedz nosacījums, ka jumts no sniega obligāti jāattīra. Mēs trotuārus un ielas tīrām, bet jumtus, kas cilvēkiem virs galvas, - ne! Vienkārši ir tādi absurdi, ka man trūkst vārdu...
Tiešām Būvniecības likums, ko pērn pieņēma, bet kas tā arī nav stājies spēkā tāpēc, ka iztrūkst virkne saistošo dokumentu, neko neuzlabos?
Būs tikai sliktāk. Jo tur lielu daļu pantu katrs var tulkot pēc sava prāta. Un man nav skaidrs, kāpēc Būvniecības likumu uzticēja gatavot Ekonomikas ministrijai, kura likvidēja valsts būvinspekciju un pēc vairākiem gadiem konstatēja: nē, tur mēs kļūdījāmies. Un tiem, kas ir rupji kļūdījušies, - tiem uztic likuma izstrādi.