Jaunā izrāde nav pirmā reize, kad pievēršaties padomju laika jauniešu problēmām. Ko līdzīgu darījāt pirms pāris gadiem izrādē ...stāsti man par... kopā ar Dailes teātra jaunajiem aktieriem. Ar ko šī tēma jūs uzrunā?
Par mūsdienu jauniešiem un viņu problemātiku es baidos runāt, jo nepazīstu mūsdienu jaunieti tik labi. Daudz tuvāki ir laiki, kad pati piedzīvoju pusaudzes gadus, kas, gluži kā jaunās izrādes galvenajai varonei, bija trauksmaini un jautājumu pārpilni, stāvot pretī lielajai dzīvei, sabiedrības normām. Padomju laikos tie rāmji bija daudz ciešāki, līdz ar to jaunam cilvēkam, kurš ir unikāls savā dvēselē, kā Rugetta, ir asāka reakcija uz tiem.
Ko aktuālu šīs izrādes tematikā atradīs mūsdienu skatītājs?
Visos laikos aktuāls ir tas, ka cilvēks apzinātā vecumā uzdod sev jautājumu - kāda jēga ir manai eksistencei. Ar darbu cenšos pavēstīt, ka dzīves jēga ir sevis garīgā pilnveidošanā. Nav labi palikt uz vietas un dzīvot vienā taisnē. Kā likums, garīgās izaugsmes meklējumi notiek caur grūtībām, caur pretestību, vienalga, no kurienes tā nāktu. Ikviens indivīds ir pretnostatīts ārējiem faktoriem.
Kā Gundegas Repšes romāns padodas iestudēšanai?
Izrāde nav romāna dramatizējums, tas drīzāk kalpojis kā ļoti vērā ņemams pamats un iedvesmas avots. Bez šī romāna izrāde nebūtu iedomājama. Esam pārņēmuši galvenos notikumus, arī to, ka galvenā varone raksta dienasgrāmatu.
Vai arī šoreiz izrādes sižeta izveidē liela loma aktieriem?
Aktrises ir izrādes līdzautores, jo katras lomas atveidotājas personīgā pieredze ir virzījusi darba procesu. Sākotnēji pat nebija noteikts, kādi tēli tiks paņemti no romāna un kas ko spēlēs. Lomas pašas piemeklēja savas atveidotājas.
Vai ir vēl kādi darbi paralēli jauniestudējumam JRT?
Šobrīd aktuāla tikai un vienīgi šī izrāde, kurai pieslēdzos no decembra beigām. Savukārt sezonas noslēgums būs Dailes teātra Kamerzālē ar izrādi Dievgosniņas atgriežas uz zemes. Citādi - manas domas ir pie manas ģimenes un mazā bērniņa.