Divu dienu laikā, kopš priekšlikumi krējuma izstrādājuma nodēvēšanai sāka iebirt VVA e-pastā un atskanēt telefona klausulē, saņemti vairāk nekā divdesmit jaunvārdu piedāvājumi. Kamēr D. Liepa Dienai stāsta par cilvēku ierosinājumiem, viņas kolēģe informē par nule saņemto zvanu un piedāvāto jaunvārdu «tumis». «Atsaucība ir liela,» viņa saka. Rosinot jaunvārdus, iedzīvotāji domājot ne vien par skanējumu, bet arī par rakstību. Piemēram, «ATkrējuma» pirmie divi burti esot saīsinājums no augu taukiem. Savukārt vārdā «krējumēns» piedēklis -ēn būtu jāraksta ar mazākiem burtiem gaišākā krāsā, tā paskaidrojot, ka tas ir atšķaidīts krējums.
Martā, noslēdzoties jaunvārdu apkopošanai, VVA mājaslapā sāksies balsošana, kurā ikviens varēs norādīt sev tīkamāko vārdu. Pēc tam rīkos piensaimnieku, pārtikas tehnologu un valodnieku diskusiju, pēc kuras taps zināms jaunais krējuma izstrādājuma apzīmējums. Līdz februāra beigām ikviens ir aicināts sūtīt savus ieteikumus uz e-pastiem aģ[email protected] vai [email protected].
«Pašlaik neko nekomentēšu,» par līdz šim iesniegtajiem jaunvārdiem saka D. Liepa. Viņa norāda - maldīgs ir priekšstats, ka jaunvārdus uzspiež valodnieki, jo to iedzīvošanos ikdienā nosaka pati sabiedrība. «Šī krējuma diskusija varētu pārliecināt sabiedrību, ka valodnieku viedoklis nav izšķirošais. Valodnieki piedāvā, un tad tauta pati lemj - patīk vai ne,» saka lingviste. «Pirms pāris gadiem tika ieviests, manuprāt, ļoti veiksmīgs vārds «mēstule» (vārda «spams» vietā - red.), ko diemžēl tauta nepieņēma. Tas pats ar «emuāriem» - pārsvarā visi joprojām «blogo»,» teic D. Liepa.
Arī Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas priekšsēdētāja Valentīna Skujiņa atzīst, ka prognozēt jaunvārda iedzīvošanos neesot iespējams. Tomēr ir zināmi kritēriji, kas veicina terminu ienākšanu ikdienā, -to izmantošana masu medijos, reprezentablu personu vidū, kā arī augstskolu lekcijās. «Ja tos lieto augstskolā, studenti tos ievieš prakses vietās un ar laiku tos sāk lietot visā nozarē,» saka V. Skujiņa.