Kā izskaidrojums ļaužu valodās figurē pat dēmonu apsēstība, taču jaunieša māte sarunā ar _Dienu_ uzskata, ka puisis pārāk daudz strādājis, viņam nav izturējuši nervi, turklāt viņš nodarbojies ar cīņas sportu, un, pēc mātes domām, tajā «atsitis» galvu. Psihiatri gan pieļauj, ka nozieguma veidā varētu būt izpaudusies kāda psihes kaite, un brīdina, ka no šāda scenārija nav pasargāts neviens.
Uzbrucis bez iemesla
Kā stāsta 22 gadus vecā Vjačeslava mamma, traģēdija esot aizsākusies pavisam negaidīti - puiša patēvs atpūties pēc nostrādātas nakts, kad pēkšņi audžudēls viņam bez jebkāda iemesla pienācis no mugurpuses un iesitis ar krēslu pa galvu. Dzīvokļa durvis bijušas pārāk tālu, un, tā kā ģimene dzīvo pirmajā stāvā, patēvs no satrakušā puiša bēdzis, izlecot pa logu. Vjačeslavs neesot rimies un ar nazi rokā dzinies patēvam pakaļ, vienlaikus raudams sev nost drēbes.
Pēc notikuma aculiecinieku stāstītā, patēvs esot aizbēdzis un paslēpies tuvējā Cento veikala preču piegādes noliktavā, bet Vjačeslavs, nevarēdams patēvu atrast, izkliedzis draudus, ka uzbruks pirmajam garāmgājējam, un tūlīt tos arī īstenojis - par upuri kritusi kāda 55 gadus veca garāmgājēja. Tā bija viņa kaimiņiene, kurai bijuši divi dēli aptuveni Vjačeslava vecumā.
Viss notika daudzu cilvēku acu priekšā, pie veikala sāndurvīm. Turpat esošā puķu kioska pārdevēja Dienai stāsta, ka kāds viņas klients pamanījis notiekošo un meties sievietei palīgā, bet nav varējis atvērt durvis, tās bijušas aizslēgtas. «Tas bija drausmīgi, murgs gaišā dienas laikā. Jau divas dienas sēžu uz nervu zālēm, bet tāpat to nevaru aizmirst,» viņa šausminās.
Arī tieši blakus sāndurvīm izvietotās datortehnoloģiju firmas vadītājs Juris Sproģis ir šokēts.«Sieviete jau bija mirusi, bet viņš vēl un vēl turpināja brutāli durt viņai galvā. Viņš bija pilnīgi kails, bez jebkādām drēbēm, un gulēja viņai virsū. Viņš to visu pastrādāja kādas pusotras minūtes laikā. Tā bezspēcības sajūta ir drausmīga, bet neviens cilvēks neuzdrošinājās tādam nezvēram iet klāt.»
Policija ieradusies ļoti operatīvi, bet bijis jau par vēlu. Vjačeslavs, atstājis iedurtu nazi, mierīgā gaitā devies prom uz meža pusi. Policisti raidījuši brīdinājuma šāvienus pie puiša kājām, un beigu beigās tikai trijatā likumsargiem izdevies puisi iedabūt mašīnā. Savaldīt viņu nav bijis viegli. Kā izrādās, Vjačeslavam sākotnēji pat izdevies ar pārcilvēcisku spēku saraut jau uzliktos rokudzelžus.
Šo faktu Dienai apstiprināja arī policijas pārstāve Sigita Pildava. Viņa norādīja, ka puisim tagad nozīmēta tiesu psihiatriskā ekspertīze, viņš ir apcietināts un lieta pagaidām ierosināta par slepkavību, kas izdarīta ar sevišķu cietsirdību, par ko draud mūža ieslodzījums vai vismaz desmit gadu cietumā.
Nekādu konfliktu
Par spīti pastrādātajam, ļaužu valodās Vjačeslavs tiek raksturots izteikti pozitīvi. Viņš pabeidzis Olaines 2. vidusskolu. «Viņš bija labsirdīgs, labi mācījās, bija gan draudzīgs, gan kluss puisis. (..) Es domāju, ka neviens jums nevarētu pateikt, ka viņš ir slikts cilvēks,» stāsta viņa klases audzinātāja. Arī klasesbiedrs norāda - nekas nav liecinājis, ka viņš varētu būt agresīvs. Pēc skolas Vjačeslavs vēlējies tālāk mācīties Aizsardzības akadēmijā, būt karavīrs, izgājis skrupulozu medicīnisko pārbaudi un atzīts par veselu, vienīgi viņam konstatēts daļējs daltonisms, tāpēc studijas gājušas secen. Tā vietā izmācījies par pavāru, vienu brīdi strādājis ēdināšanas uzņēmumā Lido, vēlāk vecpilsētā - armēņu grilbārā.
Lai arī izskanējuši vairāki minējumi, ka Vjačeslava rīcību izprovocējis it kā konflikts ar patēvu, māte to kategoriski noliedz. Viņi visi dzīvojuši vienistabas dzīvoklī, taču viņa norāda, ka dēlam bijusi sava zona, kurā viņš bijis netraucēts, arī par naudas pelnīšanu nevarējis būt domstarpību, jo Vjačeslavs pietiekami pelnījis pats.
Tiesa, mamma pieļauj, ka notikušajā, iespējams, vainojams cīņas sports (cīņas bez likumiem), ar ko dēls nodarbojies jau kopš 17 gadu vecuma. Ar Vjačeslava treneri Dienai sazināties neizdevās, bet, iespējams, treniņos apgūtas arī lietā liktās prasmes apieties ar nazi. Vjačeslava priekšnieks no armēņu grilbāra atzina, ka dzirdējis, ka «viņiem tur mācīts, kā pašaizsargāties, cīnoties ar nažiem».
Tiesa, arī viņš jaunieti raksturo pozitīvi. Ar kolēģiem Vjačeslavs saticis ļoti labi. «Kad Slaviks nodeva maiņu, visi vienmēr bija ļoti apmierināti,» viņš atceras. Viņš gan zināja stāstīt, ka Vjačeslavs pēdējā laikā bijis nedaudz nomākts, iespējams, viņam bijusi depresija, bet tās iemeslus nezināja.
Līdztekus visam Vjačeslavs vēl iesaistījies Olainē izveidotajā pareizticīgo draudzē, tiesa, priesteris Aleksandrs Ponomarenko Dienai stāsta, ka puisis gan regulāri apmeklējis dievkalpojumus, bet vienmēr turējies vienpatus. «Bieži viņu redzējām, bet priekšstats par viņu bija dīvains - viņš nebija smaidīgs, vienmēr klusēja,» prāto priesteris.
Viņš visu centās pagūt, bija ļoti labsirdīgs, «varēja pat bomzi piecelt no kupenas un aiznest uz siltu vietu», māte nerimstas uzteikt dēlu un atceras, ka māsas jubilejā (viņa dzīvo šķirti) esot viņai izdāvinājis skaistu ierāmētu viņas fotogrāfiju, un nosaka: «Viņam vienkārši «aizvērās» no visa, neizturēja.»