Lai viņus noturētu, darba devējam jāspēj piedāvāt strauju karjeras izaugsmi. «Mūsu paaudzei vajag visu šeit un uzreiz, esam ļoti nepacietīgi,» atzīst arī Artis Puķītis - 1990. gadā dzimis klientu apkalpošanas speciālists, kas Swedbank Telefonbankā naktīs un brīvdienās strādā paralēli studijām Banku augstskolā.
Nav zināšanu, nav bremžu
Lūgts raksturot, ar ko viņa paaudzes darbinieki atšķiras no gados vecākiem, Artis uzsver, ka gandrīz katram jaunietim, ienākot darba tirgū, jau ir trīs valodu «must have» komplekts, tāpat arī augstākas tehnoloģiju prasmes. Par virtuāļiem 90. gadu paaudzi dēvē arī CVO Recruitment vadītāja Latvijā Jūlija Lobanovska. «Viņi brīvi rīkojas un viegli apgūst jaunas tehnoloģijas, neatņemama viņu dzīves sastāvdaļa ir sociālie tīkli, jaunas aplikācijas u. tm. Tas nosaka arī viņu informācijas uztveres īpatnības.»
Artis spriež, ka divdesmitgadnieki vēl īpaši labi nepārzina darba vidi un darbinieku tiesības un visu darbā notiekošo uztver tā, kā viņiem pasaka. «Tie, kam ir lielāka pieredze, vairāk izvirza pretenzijas, mēs neko daudz nezinām, tikai darām uz priekšu. Ja nav zināšanu, nav bremžu.» Artis teic, ka jaunieši viegli pamet savu komforta zonu - gan meklējot jaunu darbu, ja esošajā kaut kas neapmierina, gan dodoties ārpus Latvijas ar cerību pelnīt vairāk ar mazāku piepūli.
«Atšķirībā no iepriekšējām paaudzēm, kuras veidojušas un piekopušas korporatīvo kultūru, šai paaudzei raksturīga nepacietība, viņi neizprot un nepieņem birokrātiju lēmumu pieņemšanā un jaunu ideju realizēšanā,» norāda J. Lobanovska. SIA Bite Latvija novērots, ka divdesmitgadnieki, lai arī bez pieredzes, nāk ar lielām ambīcijām pret veicamo darbu un atalgojumu, stāsta uzņēmuma personāla menedžera Kristīne Briede. «Agrāk cilvēki vispirms vēlējās pierādīt, ko spēj, un tad sagaidīja attiecīgu novērtējumu, tagad jaunieši vēlas visu un uzreiz.» Tāpat jaunieši pirms noenkurošanās konkrētā sfērā vai uzņēmumā izmēģina spēkus dažādās jomās. Arī Swedbank Personāla pārvaldes vadītāja Andželika Berga norāda, ka 90. gadu paaudze ir enerģiska, elastīga, ar lielāku ticību savām spējām un gatavi visam jaunajam, spējīgi izaicināt esošos standartus. «Vienlaikus daudzi vēl meklē sevi - kaut kur «tur» ir labāk nekā «te». Darba devējiem savukārt ir svarīgs ilgtermiņa redzējums. Arī jauniešu ticība sev dažkārt neatbilst reālajam sniegumam.»
Kapitālisma bērni
90. gadu paaudze nereti ir karjeristi šī vārda pozitīvā nozīmē - viņi kāro kļūt par profesionāļiem un gūt atzinību, tāpēc viņiem jārāda iespējamais izaugsmes ceļš, uzsver J. Lobanovska. Darba devējam jābūt modram, lai pamanītu, kad jaunie darbinieki sāk garlaikoties, un laikus piedāvātu ko jaunu. Virtuāļiem saistošs ir projektu tipa darbs, un šādi viņus var piesaistīt jau studiju laikā - praksēs u. tml. Tieši caur praksi to dara arī Swedbank, turklāt nesen tā izveidojusi studentu attīstības programmu Swedbank akadēmija, kas ir nākamā izaugsmes pakāpe praktikantiem - iespēja papildināt pieredzi bankā un strādāt jau «pa īstam», saņemot algu, stāsta A. Berga.
Atalgojums divdesmitgadniekiem kā pirmajiem brīvās ekonomikas apstākļos izaugušajiem bērniem ir ļoti spēcīgs stimuls, un darba devējiem gandrīz vai jācenšas viņu motivāciju vairāk fokusēt uz profesionālo ieinteresētību, iesaka J. Lobanovska. To, ka atalgojums ir viens no galvenajiem dzinuļiem, atzīst arī Artis, tomēr teic, ka viņu interesē iespējas. Darbu Telefonbankā viņš uzskata par pagaidu darbu, ko dara naudas dēļ un tāpēc, ka to var savienot ar studijām, taču pēc diploma iegūšanas priekšroku, izvērtējot potenciālās darbavietas, iespējams, došot izaugsmes iespējām.
Visu veidu brīvība
Lai pietiktu spēka un laika darbam un mācībām, Artis izvēlējies atteikties no sava ilggadējā hobija - karatē. Nu viņš tikai trenē tajā bērnus. «Ir jau žēl. Bet, ja sāc pelnīt, negribas atkrist atpakaļ, gribas iet tikai uz priekšu.»
Kopumā divdesmitgadniekiem gan vairāk raksturīga cita tendence - viņi daudz mazāk nekā iepriekšējās paaudzes vēlas pakārtot savu dzīvi darbavietas vajadzībām un tā vietā, lai pielāgotos korporatīvajai kultūrai, drīzāk izvēlas veidot savus uzņēmumus, atzīst 75% Latvijas uzņēmumu vadītāju, ko nesen aptaujāja konferences Big Business Day rīkotāji. J. Lobanovska norāda, ka jauniešiem ir svarīga brīvība, plānojot savu laiku, tāpēc viņi novērtē darba devējus, kas piedāvā elastīgu darba laiku un respektē viņu privāto dzīvi un hobijus. Būtiska ir arī iespēja brīvi paust savas idejas, viedokli, īstenot projektus, darboties komandā, un šo lietu veicināšana var palīdzēt vairot divdesmitgadnieku lojalitāti uzņēmumam. Arī K. Briede no Bite Latvija piekrīt - ārpus atalgojuma jaunos cilvēkus motivē dinamiska vide un iespēja izpausties.