Ko domājāt ar frāzi «naudas atmazgāšana»?
Man kā cilvēkam, kas vada vienu no lielākajiem šīs nozares uzņēmumiem, ir izveidojies viedoklis, kas balstās uz reāliem faktiem, tāpēc to arī paudu.
Interesanti, ka apsūdzētāji pieķērušies šo divu vārdu salikumam, kas ir izrauts no konteksta. Ja viņi neapstrīd arī visu pārējo, tad arī saceltā ažiotāža liecina, ka ar šo projektu kaut kas nav kārtībā.
Vai tomēr drīzāk nedomājāt Eiropas naudas «apgūšanu»?
Tās ir nianses. Esmu būvējis vairākas rūpnīcas. Man neviens projekts nav bijis lielāks par 5,2 miljoniem. Piena rūpnīcas projekta vērtība vienmēr ir samērojama ar pārstrādes jaudām. Ja salieku šos skaitļus kopā, redzu, ka topošajā projektā pārstrādes jaudas ir neadekvāti mazas.
Interesantākais, ja to visu saliek hronoloģiski - kā tas veidojies. Vispirms jau viņi izņēma no projekta izvērtētājam domātajiem kritērijiem prasību, ka tam jābūt cilvēkam ar tehnoloģisko izglītību. Tagad vērtēšanas konkursu vinnējusi firma, kas saistīta ar lauksaimniecības ministru. Jo Andris Deniņš, galvenais izvērtētājs šajā projektā, tikai 2011. gada 15. martā ir atbrīvots no SIA Piebalgas alus valdes locekļa pienākumiem.
Medijiem vajadzētu to skatīt hronoloģiski: sākot no izmaiņām MK noteikumos, kas tika pieņemtas tādā redakcijā, ka pārējie piena nozares pārstrādes uzņēmumi vairs nevarēja pretendēt uz šo publisko naudu. Tālāk visa šī izvērtēšana un projekta iesniegšana. Un visbeidzot - kopējais finansējums, kas ir nodokļu maksātāju nauda, ir ārprātīgi liels un nav samērojams ar ieguvumu.
Tomēr pavilksim svītru zem tiem diviem vārdiem.
Ar tiem saprotu nodokļu maksātāju naudas izņemšanu ārā no budžeta savās interesēs.
Arī kooperatīva Trikāta KS izstāšanās iemesls no Latvijas Piensaimnieku centrālas savienības (PCS) ir pavisam cits. Ja esat PCS biedrs, jāiesniedz ziņas par iepirkto un pārstrādāto pienu. Viņiem šie skaitļi nav adekvāti, un atkal ir kaut kas slēpjams.
Tie ir par maziem?
Acīmredzot. Trikātas direktors Raimonds Freimanis saka: pārstrādājam 40 tonnas dienā. Pēc statistikas reālais cipars ir desmit tonnas. Uzņēmumam, kas iemācījies pārstrādāt desmit tonnas dienā, tiek iedoti deviņi miljoni latu publiskās naudas kaut kāda projekta realizācijai. Bet ar tiem, kas jau reāli pārstrādā 300-500 tonnas dienā, vispār nerunā.
Savu izteicienu atsaukt nedomājat?
Esat dzirdējis, ka, pirms vēl iesniegta prasība tiesā, advokāts piedalās preses konferencē un saka atbildētājam, kas tam jādara? Tas ir nonsenss. Šiem cilvēkiem ir zudusi realitātes sajūta, un viņus vienkārši interesē nodokļu maksātāju nauda. Tā kā esmu viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem valstī, ar to samierināties nevaru.
Intervēja Didzis Meļķis