Ierakstu studijā un koncertos viņiem pievienojas viesmākslinieki, vokālisti un instrumentālisti. Gotan Project elegantā kokteiļmūzika - nuevo tango electronico - skan klubos, kafejnīcās, viesnīcās, deju šovos, reklāmās un filmās (daži kritiķi grupai pārmet, ka tās skanējums ir pārāk sintētisks).
Jau desmit gadu Gotan Project apceļo pasauli ar iespaidīgu koncertizrādi, kas Rīgā redzēta divas reizes - 2003. gadā Operā un 2006. gadā Sapņu fabrikā. Ceturtdien, 15. aprīlī, Gotan Project jaunā programma skanēs Arēnā Rīga. «Šajā uzvedumā viss ir jauns. Jauna scenogrāfija, jauni mūziķi, jauni vizuālie efekti. Spēlēsim ļoti daudz jaunas mūzikas - gan no albuma Tango 3.0, kas iznāks 19. aprīlī, gan arī neizdotas kompozīcijas. Šajā turnejā mūsu skanējumu papildina vijole, trompete, akustiskās un elektriskās ģitāras,» Dienai stāsta Kristofs Millers. Šova noformējumu veidojusi franču fotogrāfe un režisore Priska Lobžoi, kura ir atbildīga par Gotan Project vizuālo identitāti (albumu dizains, videoklipi, DVD, videoprojekcijas koncertiem).
«Video, kas tiek projicēti Gotan Project koncertos, nav ilustrācijas. Tiem ir sava dzīve un nozīme - tas ir kinematogrāfiskais tango,» teikts grupas mājaslapā. Gotan Project vizuālajam stilam ir raksturīgs estetizēts smalkums. Sieviešu kājas zelta kurpēs, un asins piliens uz labās kājas - tā izskatās DVD La Revancha del Tango - Live vāks. Albuma Lunatico dizainā dominē zirgu sacīkšu estētika. Jaunās turnejas un albuma Tango 3.0 vizuālais tēls - atkailināti sieviešu ķermeņi, kas, salikti dažādās iedvesmojošās kombinācijās, veido vārdu «gotan» («gotan» ir remiksēts vārds «tango», kurā mainītas vietām zilbes).
«Ierakstot albumu Tango 3.0, mēs meklējām jaunu pieeju skanējumam, jo negribējām atkārtoties,» stāsta K. Millers. «Mēs salikām kopā jaunus un vecus elementus. Kristīnas Vilalongas balss un bandoneona skaņas klausītājiem ir labi pazīstamas. Kaut kas vēl nebijis, ko dzirdēsiet šajā ierakstā, ir pūšaminstrumenti, elektriskās ģitāras un Argentīnas futbola komentētāja Viktora Ugo Moralesa balss. Teikšu tā - Gotan Project pirmais albums La Revancha del Tango (2001) bija liels pārsteigums publikai un arī mums pašiem. Otrajā albumā Lunatico (2006) mēs vēlējāmies pierādīt savu nodomu nopietnību un uzticību izvēlētajam žanram. Vēlējāmies apliecināt, ka saprotam tango būtību. Vēlējāmies trāpīt pašā tango sirdī. Trešais albums Tango 3.0 (2010) ir nākamais solis: studijā jutāmies brīvāk, ļāvāmies kompozīcijas procesa spontanitātei. Šis ir tango, kuru izkrāšņo arī citi žanri - Ņūorleānas blūzs, bluegrass, ska, svings, cumbia (Kolumbijas mūzikas stils. - J.J.), kinomūzika.»
K. Millers uzsver: «Klausītāji visā pasaulē zina mūsu mūziku, nevis mūs pašus. Es mierīgi varu braukt ar metro! Cilvēkus uzrunā mūzika - tas ir galvenais. Mēs cenšamies radīt kvalitatīvu populāro mūziku. Patlaban, kad mūzikas industrija brūk, tas ir jo īpaši svarīgi - visiem spēkiem aizstāvēt kvalitāti.» Nozīmīgi, ka grupa Gotan Project ir iecienīta arī pašā Argentīnā. «Mēs tur esam saņēmuši platīna diskus, mūsu mūzika tur skan. Taču rīkot koncertus Argentīnā ir daudz sarežģītāk nekā Eiropā, pat nejautājiet - kāpēc. Ekonomiskās grūtības un viss pārējais,» saka Kristofs.
Ļoti precīzi Gotan Project fenomenu raksturojusi kanādiešu rakstniece un aktīviste, grāmatas No Logo autore Naomi Kleina. Viņa uzrakstījusi priekšvārdu fotoalbumam, kas kopā ar dažādām raritātēm atrodams kolekcionāriem domātajā suvenīru komplektā Gotan Object (to var pasūtīt internetā par 42 eiro): «Gotan Project ir jaunākā sadaļa Parīzes un Buenosairesas trokšņainajā dialogā. Filipa Koena Solala, Eduardo Makarofa un Kristofa Millera maģiskajās rokās tango vairs nav Argentīnas ostu mūzika - tā ir transatlantiskā lidojuma un lidostas uzgaidāmās telpas skaņa, tas ir no klēpjdatora skanošais bandoneons. Šajā mūzikā notverts migrācijas gars, un šai migrācijai piemīt bumeranga efekts - latīņamerikāņu paaudze atgriezusies Eiropas valstīs, no kurām pirms simt gadiem bēga viņu vecvecāki.»