Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

No svešinieka - par «savējo»

«Vispārinājumi par tautībām visbiežāk ir kļūdaini un nepatiesi,» saka Sandro. Trīs ārzemnieki - Krišna Prasads Bhandari no Nepālas, Klaudio Andress Rivera no Argentīnas un Sandro no Latīņamerikas Dienai stāsta par savu pieredzi, strādājot Latvijā. Viņi visi šeit jau ir gadus sešus. Sarunas galvenokārt ir par darbu - kā cilvēks, kas nāk no citas tautas, šeit jūtas. Pēc viņu teiktā, aizpriedumi pret ārvalstniekiem Latvijā vairāk izpaužas ārpus darba kolektīva, jo darba ikdiena neatrodas izolēti no sabiedrības un kultūras.

Indiešu virtuve īru krogā

Krišna Prasads Bhandari ir no Nepālas. Latvijā studē aviāciju un uz nepilnu slodzi strādā par pavāru īru krogā Paddy Whelans. Ja Krišnam ir darba dienas, krogus apmeklētāji var baudīt indiešu ēdienus. Latvijā viņš jau ir piecus gadus - šogad beigs maģistrantūru, pa šiem gadiem nedaudz iemācījies latviski un krieviski. Paddy Whelans viņa darba kolektīvs ir 6-7 cilvēki. «Man patīk kopā ar viņiem, te jau esmu trīs gadus. Visi ir draudzīgi,» attiecības ar darba kolēģiem raksturo Krišna. Puisis uzsver, ka izturēšanās pret viņu kā ārzemnieku ir atšķirīga darbā un citur. «Ārpus darba izjūtu, ka cilvēki nav tik draudzīgi pret ārvalstniekiem, vai varētu pat teikt, ka viņiem nepatīk ārzemnieki.»

Viņa darba kolēģi, kas ir gados jauni cilvēki, savā starpā ir ļoti atklāti. Krišna domā, ka Nepālā darbā mazāk runā par personīgām lietām. «Šeit pārrunā personīgas lietas - par pašiem, ģimenēm. Vakar aizgāju mājās, ēdu to un to. Darba kolēgi Nepālā runātu, kas notiek pasaulē, kas redzēts TV, par ko citu, bet - ne par privātām lietām.»

Krišnam šķiet, ka viņa dzimtajā zemē un Latvijā cilvēki atšķirīgi izturas pret darba pienākumiem. «Latvijā tas nekas, ja dažas minūtes no darba laika uz priekšu vai atpakaļ. Nepālā cilvēki laikā nāk uz darbu - tas ir tavs pienākums, tas ir tavs darbs - tev par to maksā.»

Vaicāts, kā viņš jūtas studijās, Krišna stāsta, ka vairākums studentu un pasniedzēju esot draudzīgi. Tieši augstskolā viņam gadījies līdz šim lielākais patīkamākais pārsteigums - kāda pasniedzēja uzticējusi Krišnam zinātnisko projektu - prieks par to viņa balsī ir vēl tagad.

Nacionālais jautājums

Sandro (vārds mainīts) ir no Latīņamerikas, Latvijā jau sešus gadus, pirms tam gandrīz 10 gadu dzīvojis Savienotajās Valstīs. Sandro dzimtā valoda ir spāņu, prot angļu, nedaudz itāliešu valodu, tagad var sazināties arī latviski un krieviski. «Šurp braucot, domāju, kas tur - iemācīšos latviski. Bet izrādījās diezgan grūti. Pagāja gads, pusotra, līdz varēju saprast. Vieglāk man iet ar krievu valodu, jo gramatika ir līdzīgāka spāņu valodai.»

Sandro strādā transporta nozarē par menedžeri. «Man ir pats labākais darbs pasaulē, un vēl par to maksā!» viņš apgalvo. Viņa tiešais darba kolektīvs ir aptuveni 10 cilvēku liels. Sandro arī Savienotajās Valstīs strādāja līdzīgā jomā, un viņam šķiet, ka ikdienas procedūras, kārtības noteikumi netiek tik strikti ievēroti, kā tam vajadzētu būt. «Mums ir labi rezultāti, tomēr es redzu, ka varētu būt vēl labāki, ja mēs precīzāk sekotu procedūrai.» Sandro pamanījis, ka strādājot šeit ir nedaudz pārņēmis paradumu - ātri, ātri, gan jau būs labi.

Vaicāts, kā tiek risināti ikdienas konflikti, Sandro smejas, ka pirmām kārtām tiek meklēts vainīgais un tikai pēc tam risināta problēma. «Nē, tā nebija mana vaina, nē, tā nebija mana.» Viņaprāt, lietderīgak būtu otrādi. Sandro atzīst, ka ir daudz ko mācījies no tā, ka cilvēki ir atšķirīgi: «Ja to pamana, tad no tā var mācīties.»

Darba kolektīvā Sandro ir liecinieks neatrisinātajām attiecībām starp latviešiem un krieviem. Dažiem darba kolēģiem ir ļoti spēcīga izteikta nacionālā identitāte (strong mentality - angļu val.). «Nav dienas, kad es nedzirdētu komentārus par latviešiem! Dažreiz viņiem ir taisnība, bet lielākoties ne,» saka Sandro. Nacionāla rakstura sarunās viņš cenšas neiesaistīties: «Mana īsā atbilde ir, ka situācija ir diezgan grūta. Tā ir vienīgā lieta, kas man nepatīk manā darbā. Un patiesībā tas jau nav par darbu, bet par attiecībām starp krieviem un latviešiem.»

Uzņemas par daudz

Klaudio Andress Rivera sevi sauc par argentīnieti, bet viņā rit arī itāļu asinis - Klaudio māte ir no Itālijas. Latvijā viņš dzīvo sešus gadus - te studējis doktorantūrā, pašlaik strādā augstskolā Turība par pasniedzēju, uzņēmumā Elevator par līderības konsultantu un ir iesaistīts vairākos projektos.

Klaudio atzīst, ka sākotnēji Latvijā izjutis, ka viņam neuzticas. «Latvijā uz ārzemniekiem mēdz raudzīties aizdomīgi: vai tikai viņi šeit nemeklē ātru peļņu.» Klaudio domā, ka bez pamata tas nav, kaut vai piemēram, pēdējos gados, kad arī ārzemnieki mēģināja ātri nopelnīt ar nekustamo īpašumu, nemaz nerunājot par vēsturisko pieredzi. Klaudio nebrīnās, ka latviešu attieksme pret ārzemniekiem nav tik atklāta, atvērta, uzticīga kā gribētos. Viņam ļoti palīdzējusi valoda.

«Esmu pārliecināts: lai cilvēks šeit dzīvotu un strādātu, ir jāmācās latviešu valoda. Tas ļoti paaugstina uzticību. No masas tu kļūsti par vienu no mums.»

Klaudio vērojums ir, ka cilvēki Latvijā mēdz neievērot termiņus, par ko iepriekš vienojušies. Tas, viņaprāt, notiek tāpēc, ka cilvēki uzņemas pārāk daudz. «Nereti cilvēkiem ir divas, pat trīs pilnas slodzes, viens projekts, otrs un vēl trešais.»

Kāpēc? Tā ir gan sistēmas problēma - atalgojums Latvijā ir neapmierinošs, gan arī ilgtermiņa skatījuma trūku ms. «Cilvēki grib dzīvot, pelnīt tagad un neattīsta ilgtermiņa kompetences, ar kurām varēs nopelnīt nākotnē.»

Klaudio vēlētos, lai cilvēki atklātāk pauž savas domas un jūtas. «Man reizēm pietrūkst, ka cilvēki nav tik atklāti, bet es zinu: tā nav, ka viņi savas domas slēpj tikai man. Viņi noslēpj gan man, gan arī citiem.».

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?