Varas partijas Vienotība pirmsvēlēšanu solījums bija turpināt minimālās algas paaugstināšanu par 40 eiro četrus gadus, 2018. gadā tai sasniedzot 480 eiro. Vienotības pārstāve Saeimas deputāte Ilze Viņķele gan uzsver, ka lēmums par minimālās algas paaugstināšanu 2016. un turpmākajos divos gados līdz 2018. gadam nav akmenī iecirsts un par to katru gadu būs atsevišķi jāvienojas ar sociālajiem partneriem - darba devējiem un arodbiedrībām -, kā arī būs jāvērtē algas pieauguma un darba ražīguma attiecības.
«Tad man jābankrotē»
Gan eksperti, gan vairāki uzņēmēji minēto lēmumu vērtē pretrunīgi. Galvenie riski ir mazkvalificēto darbvietu sarukums, kā arī algu atšķirības mazināšanās starp mazkvalificētiem un kvalificētiem darbiniekiem. Tomēr jānorāda, ka lēmums 2015. gadā paaugstināt minimālo algu ir saskaņots ar tādām darba devēju organizācijām kā Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.
Pieļaujams, ka minimālās algas straujš pieaugums vissāpīgāk skars tieši mazos uzņēmējus reģionos. Lai gan, kā Diena pārliecinājās Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču datubāzē, ne visiem reģionos strādājošajiem tiek piedāvāta vienīgi minimālā alga. Piemēram, kāds uzņēmums Murmastienes pagastā meklē instrumentu asinātāju, tam piedāvājot 600 eiro lielu algu, bet kāds veikals Ventspilī pārdevējiem piedāvā 500 eiro algu. Tiesa, gana daudz ir arī vakanču ar minimālās algas piedāvājumu.
Piemēram, Jēkabpils frizieru salona Helioss īpašnieks Varis Puiša atzīst, ka viņam jau pašlaik esot grūtības nodrošināt frizieriem minimālās algas izmaksu. «Mana biznesa peļņu veido tikai ienākumi no tā, cik klienti samaksā par frizieru pakalpojumiem. Ja gadās kāds tukšāks mēnesis, jālauza galva, kā darbiniekiem samaksāt pašreizējo 320 eiro lielo algu. Ja būs iecerētais algu kāpums par 40 eiro četrus gadus, tad man jābankrotē. Tik daudz es nenopelnu,» emocionāli pauž Varis Puiša.
Profesiju prestižs
A/s Diena valdes priekšsēdētājs Edgars Kots uzsver, ka vislielākais risks straujas minimālās algas paaugstināšanas gadījumā ir atšķirību zudums starp kvalificēta un mazkvalificēta darbinieka atalgojumiem. «Ja pēc četriem gadiem minimālā alga sasniegs 480 eiro, vai attiecīgi pieaugs, piemēram, skolotāju un medmāsu algas? Ja ne, tad tiks grauts šo profesiju prestižs un samazināta motivācija apgūt šādām profesijām nepieciešamās zināšanas.» E. Kots arī bilst, ka šāds straujš minimālās algas pieaugums vairākus gadus pēc kārtas varētu nozīmēt mazo uzņēmēju bankrotus. «Cietīs ne jau lielie uzņēmēji Rīgā, bet vietējie ražotāji un mazie uzņēmēji reģionos,» domā a/s Diena valdes priekšsēdētājs.
To, ka minimālās algas celšana nav lielo uzņēmumu problēma, apliecina tādu uzņēmumu kā Fazer Bakery un Bite vadītāju teiktais Dienai, ka jau pašlaik viņu darbinieki saņem krietni virs minimālās algas. Arī vietējā ražotāja Spilva mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne norāda: «Mēs Spilvā ļoti pozitīvi vērtējam ieceri celt minimālo algu. Mums jau tagad nav neviena darbinieka, kas strādātu tikai par 2018. gadā plānoto minimālo algu 480 eiro.»
Mazās pašvaldības uztraucas
Par būtisku minimālās algas paaugstināšanu satraukušies mazo pašvaldību vadītāji, kuri, lai gan konceptuāli minimālās algas paaugstināšanu atbalsta, ir noraizējušies, kur tam ņemt līdzekļus. Piemēram, Ciblas novada pašvaldības izpilddirektore Ināra Sprudzāne stāsta: «Mums gandrīz visi pašvaldības iestāžu darbinieki saņem minimālo algu. Ja nākamajā gadā tā pieaugs par 40 eiro, būs jādomā, kur ņemt līdzekļus.» Arī Dundagas novada mērs Gunārs Laicāns atzīst, ka, iespējams, būs jāatņem līdzekļi kādām novadā īstenotām programmām, lai spētu pildīt likumu un samaksāt paaugstināto algu.
I. Viņķele atzīst, ka lēmums palielināt minimālo algu ir sava veida lakmusa papīrs, kas uzrāda problēmas: «Mazo pašvaldību objektīvās grūtības nodrošināt paaugstinātas minimālās algas izmaksas aktualizē jautājumu par šo pašvaldību dzīvotspēju.»
Aplokšņu faktors
SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis norāda, ka divas būtiskākās lietas ir - lai minimālās algas kāpums neskrietu pa priekšu darba ražīgumam, kā arī vidējās algas pieaugumam. «Lai saglabātos pozitīvā algu diferenciācija starp dažādas kvalifikācijas nodarbinātajiem, nebūtu pareizi, ja minimālā alga augtu straujāk nekā vidējā alga tautsaimniecībā, un jāteic, ka vidējās algas kāpums tuvākajā nākotnē gaidāms ap 5% gadā. Vēl viens risks ir darbvietu sarukums mazkvalificētajā sektorā. Tas būs īpaši jūtams, ja darba ražīgums nespēs apsteigt algas kāpumu.»
Minētās problēmas teic apzināmies arī I. Viņķele, kura norāda, ka tieši tāpēc valdība katru nākamo gadu pēc 2015. gada minimālās algas paaugstināšanu saskaņos ar darba devējiem.
Nedaudz cits viedoklis ir Rīgas Ekonomikas augstskolas profesoram un ēnu ekonomikas pētniekam Arnim Saukam. Viņš uzsver, ka situāciju kropļo lielais ēnu ekonomikas īpatsvars, kuru pārsvarā veido tieši aplokšņu algas. «Ja mums nebūtu tik liels aplokšņu īpatsvars, es piekristu tiem ekspertiem, kas piesardzīgi izsakās par pārāk strauju minimālās algas kāpumu. Taču pašreizējā situācijā, manuprāt, uzņēmējiem izmaksas nepalielināsies, viņi vienkārši lielāku daļu no aploksnēm būs spiesti legalizēt. Es arī nedomāju, ka īpaši saruks mazkvalificēto darbvietu skaits, jo jau tagad jūtams strādājošo trūkums. Tā ka lēmums paaugstināt minimālo algu vērtējams pozitīvi. Minētie riski varētu piepildīties tikai tad, ja mums nebūtu tik lielas ēnu ekonomikas.» A. Sauka gan atzīst, ka pašlaik neesot aplēšu, cik daudz no minimālās algas saņēmējiem vēl papildu saņem nelegālu darba samaksu, taču ir aprēķināts, ka vidēji 25% no kopumā Latvijā saņemtajiem ienākumiem ir tā sauktā aplokšņu alga.
VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone stāsta, ka pašlaik notiek intensīvs darbs pie tā, lai aprēķinātu, kāds aptuveni varētu būt to minimālās algas saņēmēju īpatsvars, kuri paralēli vēl saņem kādus nelegālus maksājumus. Rezultāti būšot zināmi pēc mēneša.