Tā arī norāda, ka salīdzinājumam ar Vāciju nav pamata, jo šai valstij kopš 2007. gada neesot ne zaļās robežas, ne vispār robežsardzes kā iestādes.
E. Egle Dienai izteicās, ka akcīzes preču kontrabandas apkarošanai varētu uz laiku Latvijas robežu sargāšanu nodot citu ES valstu, piemēram, Somijas vai Vācijas, robežsardzei. Viņa norādīja, ka šāda sadarbība esot bijusi, piemēram, dienvidu valstīs, un pieredze esot veiksmīga.
VRS vadītājs Normunds Garbars iebilst, ka «gan Somijas, gan Latvijas ārējo robežu apsardzību regulē vienoti kritēriji, kuri noteikti Šengenas acquis jeb likumdošanas normu kopumā. Un līdzšinējais ES vērtējums attiecībā uz Latviju nekad nav bijis zemāks par jebkuru citu dalībvalsti». Līdzīgi domā IeM valsts sekretāre Ilze Pētersone, kura uzsver, ka mūsu robežsargi strādā atbilstoši ES standartiem.
N. Garbars uzsver, ka tieši zaļās robežas nodošana ārzemniekiem diez vai ietekmētu kopējās kontrabandas tendences, jo lielākā daļa kontrabandas tiek atklāta robežkontroles punktos, kur to dara muitnieki, nevis robežsargi: «2010. gadā par mēģinājumu nelikumīgi pārvietot cigaretes pāri zaļajai robežai robežsargi aizturēja 58 personas un nedaudz vairāk nekā trīs miljonus cigarešu. Salīdzinājumam - šogad marta beigās Pāternieku robežkontroles punktā muitas darbinieki konstatēja automašīnu, kurā mēģināja nelikumīgi ievest vairāk par sešiem miljoniem cigarešu. Tātad gadā pāri zaļajai robežai nelikumīgi tiek mēģināts pārvietot tikpat daudz cigarešu, cik var ievest vienā automašīnā vienā reizē.»
IeM uzsver, ka starptautiskā sadarbība jau notiek, piemēram, organizējot mācības un personas datu apmaiņu, piedaloties kopējās operācijās.