Padomju laikus piedzīvojušie noteikti atminas arī foto, kurā «mūžu mūžos dzīvais» Ļeņins subotņikā kopā vēl ar sešiem vīriem nes baļķi. 1920. gadā tapušais foto vēlāk kļuva par padomju ideoloģijas paraugmateriālu. Turklāt ikvienam, sākot no oktobrēna līdz sociālistiskā darba triecienniekam, bija skaidri zināms, ka vadonis baļķi nes, turot to pie resnākā gala. Kā gan savādāk? Turklāt, gadiem ejot, Iļjiča baļķa vilinājums bija tik liels, ka kopā ar viņu balķi it kā nesušo skaits palielinājās līdz vairākiem tūkstošiem.
Līdzīgas asociācijas katru olimpisko ciklu rodas, vērojot politiķus un viņu vēlmi pieskarties olimpisko panākumu baļķim. Patiesībā tā tas ir jebkura liela sporta, un ne tikai sporta, panākuma gadījumā. Jo lielāki panākumi, jo vairāk gribētāju nogrābstīties gar šo baļķi. Līnija starp līdzijušanu un politisku amatierteātri ir ļoti skaidri saredzama arī tīmeklī. Internets un soctīkli pacietīs visu, un tam tie galu galā ir arī domāti, tāpēc vērojumi dažbrīd tikai prasti nošķebina. Esmu pārliecināts, ka arī uzmācīga līšana kameru gaismās pie olimpiešu sagaidīšanas vai pompoza paziņošana par došanos uz Sočiem par savu naudu un vēlākā gozēšanās kameru priekšā ar olimpisko akreditāciju kaklā ir tikai ziediņi. Pašsaprotami ziediņi, jo ir divu vēlēšanu gads. Īstā ķeršanās pie baļķa resnākā gala, domājams, sāksies pēc olimpisko spēļu noslēguma, kad sportisti būs mājās un spēļu veiksminieki sāks tradicionālo goda apli pa medijiem un dažāda līmeņa amatpersonu kabinetiem.
Es abām rokām esmu par sportistu godināšanu, sveikšanu un motivēšanu, saprotu arī sabiedrisko attiecību zēnu un meiteņu vēlmi savus klientus identificēt ar šiem veiksmes stāstiem, taču šī nu ir tā reize, kad politiķiem nevajadzētu zaudēt takta izjūtu. Nevajadzētu, bet tiek zaudēta. Amatpersonām ir jābūt ar mūsu valsts sportistiem, bet runa ir par veidu un formu. Sports ir viena no tām jomām, kurā falšums acīs krīt īpaši. Turklāt piemēri ar ļoti konkrētām konsekvencēm mums arī tālu nav jāmeklē. Atcerēsimies kaut vai kādu uzrunu Arēnā Rīga.
Kopā ar rokas spiešanu un valsts prēmijas pasniegšanu Dukuriem un Šiciem pie viena vēlētos dzirdēt arī, piemēram, par attiecīgā politiķa darbu plāniem, lai šādu panākumu būtu vairāk. Baidos, ka šeit ko teikt būs vienīgi ļoti konkrētām pašvaldībām, kuras turklāt nereti par sporta atbalstīšanu izpelnījušās kritiku. Tāpat ikvienam politiķim, kurš kameru priekšā vēlas pieskarties olimpiskajam baļķim, varu pačukstēt, ka Siguldā no 7. līdz 9. martam notiks Latvijas III Ziemas olimpiāde. Varbūt šis ir īstais laiks un vieta, lai aprunātos ar jauniešiem, viņu vecākiem un treneriem par viņu ikdienu un problēmām un sāktu nest savu olimpisko baļķi? Ir taču vēlēšanu gads! Citius. Altius. Fortius.