Palink noteikti nav maksātnespējīgs, un šis lēmums ir tiesu kļūda. Tiesa, balstoties uz vienas personas pieteikumu, kas ir celts, pamatojoties uz strīdu par viena celtniecības līguma izpildi, un nenovērtējot kopējos maksātspējas parametrus, ir lēmusi nelabvēlīgi uzņēmumam Palink. Tādos apstākļos, kur, ņemot vērā uzņēmuma finanšu stāvokli, ir acīmredzami, ka, pat ja uzņēmums Palink būtu zaudējis šo maksātnespējas strīdu, tas būtu varējis samaksāt maksātnespējas pieteicēja Sergeja Guščina pieprasīto pamatsummu un visas soda sankcijas.
Vai varat salīdzināt Palink finanšu apgrozījumu un prasību pret to?
SIA Palink apgrozījums 2010. gadā bija tuvu 73 miljoniem latu, bet maksātnespēja ir iesniegta par 12 tūkstošiem latu. Summu nesamērība parāda, ka tiesā nav ņemti vērā tādi apstākļi, pēc kuriem ļoti skaidri var izdarīt secinājumu, ka Palink uzņēmums ir spējīgs šo strīdu nokārtot un nav maksātnespējas tāpēc vien, ka ir viens strīds ar vienu celtnieku. Taču lielākais trūkums ir tas, ka šis strīds nemaz nav atrisināts - šī lieta ir jāskata vēl tikai maijā, bet jau tagad maksātnespējas procesā tiek izdarīts a priori pieņēmums, ka ir jāapmierina prasība par labu šim prasītājam. Tā ir acīmredzama tiesas kļūda. Tāpēc mēs esam vērsušies Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu par protesta izdarīšanu šajā lietā Augstākās tiesas Senātā. Ja prokuratūra novērtēs, ka ir pamats vērtēt šī lēmuma likumību, prokuratūra iesniegs protestu Augstākās tiesas Senātā.
Ko šobrīd maksātnespējas process nozīmē uzņēmumam Palink?
Brīdī, kad tiesa pieņem šo lēmumu, uzņēmumam ieceļ administratoru, kurš pilda uzņēmuma vadītāja funkcijas. Administratoram tātad būtu ļoti ātri jāsaprot, ko nozīmē mazumtirdzniecības veikalu ķēdes vadība, lai uzņēmums sekmīgi darbotos.
Kā tas ir iespējams, ka tiesas lēmums, kas neatbilst realitātei pēc būtības, stājas spēkā un to nav iespējams pārsūdzēt?
Maksātnespēja ir speciāls process, un, ja tiesa konstatē, ka ir maksātnespējas pazīmes, tālāk administrators jau turpina darbu ar uzņēmumu. Ir divi varianti, ko tālāk var darīt administrators. Viens - nekavējoties pieņemt lēmumu pārtraukt uzņēmuma saimniecisko darbību un izpārdot uzņēmuma mantas bankrota procedūras ietvaros, otrs - skatīties, vai ir saimniecisks pamats uzņēmumam atļaut darboties tālāk.
Vai ir kādi kvantitatīvi kritēriji maksātnespējas novērtēšanā? Vai tātad var, ja ir prasība par 10 tūkstošiem latu, apturēt uzņēmuma darbību, kura apgrozījums ir 100 miljonu gadā, turklāt tiesas lēmums nav pat pārsūdzams?
Tas, ka nav tādu kvantitatīvo rādītāju, nenozīmē, ka tiesnesis lemj neierobežoti. Pat ja šajā procesā nav iespējams apstrīdēt konkrēto rajona tiesas lēmumu, tiesu sistēmā ir mehānismi, kā tiek vērtēts tiesnešu darbs. Skaidrs, ka katrs tiesneša lēmums, kas nav atbilstošs likumam, atstāj negatīvu ietekmi uz tiesneša tālāko karjeru. Tiesnesim ir jāvadās ne tikai no procesuālām normām likumā, bet arī veselā saprāta apsvērumiem. Trūkums ir tajā, ka, izmantojot maksātnespējas draudus, var izdarīt spiedienu pieņemt lēmumus par labu prasītāja pusei.
Kur ir trūkums? Latvijas likumdošanā?
Domāju, ka ne. Trūkums ir likuma piemērošanā, kad, neskatot strīdu pēc būtības, tiek lemts jautājums par uzņēmuma maksātnespēju.
Lietuvas mātesuzņēmuma UAB Palink ģenerāldirektors Marsels Harasti Latvijas Palink uzņēmuma maksātnespējas lietu nosauca par «izspiešanas mēģinājumu». Kur te ir izspiešana?
To ir sacījis mana klienta vadītājs, un, ja viņš to tā ir novērtējis, tie ir viņa vārdi. Viņš uzskata, ka no viņa tiek prasīta vai izspiesta naudas summa, kas kādam nepienākas. Interesanti, ka prasījums pret Palink ir nācis nevis no tā paša uzņēmuma, kas uzskata, ka tam kaut kas pienākas, bet tas ir cedēts Krievijas pilsonim, kurš dzīvo Kuzjkinas ciemā Krievijas Federācijā. Man liekas ļoti simbolisks ciema nosaukums. Līdz ar to persona, kura ir prasītājs šajā lietā, ir tāda, pret kuru ir apgrūtinoši vērst tiesiskos instrumentus. Uzņēmuma vadītājs redz, ka viņam nav nekāda pienākuma maksāt šo summu, jo par šīs summas samaksu vēl ir strīds tiesā. Un tagad pēkšņi un neskatoties uz to, ka tiesa par parādu vēl tikai lems, ir radīts viens cits paātrināts process, kurā uzņēmums tiek nostādīts smagas piespiedu dilemmas priekšā - vai nu uzņēmums nemaksā un tad cenšas tiesu pārliecināt, ka nav maksātnespējīgs - kaut gan viņš tāds nav -, vai mīļā miera labad samaksā summu prasītājam, lai tikai tas liekas mierā, lai nenokļūtu šajā maksātnespējas riskā. Diemžēl Latvijā šāda pieeja strīdu risināšanai pēdējos gados ir vērojama aizvien pieaugošā kārtā. Ir redzams, ka daudzi uzņēmumi redz, ka tas ir vieglākais veids, kā panākt parāda samaksu pat tad, kad parāda samaksa ir tālu no pierādītas. Tā ir vispārēja problēma Latvijā, ar kuru saskaras pat lieli Latvijas uzņēmumi, arī finanšu jomas uzņēmumi.
Kā ir iespējams panākt uzņēmuma atgriešanu atpakaļ īpašnieku pārvaldībā, ja ir jau iecelts maksātnespējas administrators?
Ir piemērojams tiesiskais aizsardzības process, kura ietvaros noskaidrojams, kāda ir apmierināmā kreditoru prasība. Ja process ir sekmīgs, tad relatīvi īsā laikā var atgriezt uzņēmumu normālā ritmā.