Guntis Ulmanis
Svarīgi ir dot uzstādījumu, ko mēs gribam ar šo vizīti sasniegt, un es ar interesi gaidu Ārlietu ministrijas un valdības informāciju. Krievija prot veidot divpusējās attiecības, ja to vēlas. Jārēķinās, ka Krievija gribēs programmā iekļaut kādu kapu vai pieminekļu apmeklējumu, un pret otras valsts vēsturi ir jāizturas ar cieņu, neaizmirstot akcentēt arī savas valsts vēsturi. Labi iepriekš jāizstrādā pozīcija cilvēktiesību jautājumos, kur Latvija ir ļoti daudz izdarījusi. Nevajag kā strausiem gaidīt, kad kāds to pajautās. Es uzdotu jautājumu, kāpēc Latvija joprojām Krievijā tiek uztverta kā ienaidniece, un darītu visu, lai šo politiķu mākslīgi veidoto sindromu pabalinātu.
Vaira Vīķe-Freiberga
Eksprezidente
Manas prezidentūras laikā mūsu Ārlietu ministrija man regulāri ziņoja par veselu rindu līgumu, ko Latvija jebkurā laikā būtu gatava parakstīt ar Krieviju, ja būtu tikai laba griba no Krievijas puses. Cik noprotu, tad pa visiem pagājušajiem gadiem šī rinda tā arī nav pakustējusies uz priekšu. Par robežlīgumu šeit nerunāju, tas ir atsevišķs jautājums.
Nils Ušakovs
Rīgas mērs (SC)
Ir svarīgi veidot pragmatiskas attiecības starp abām valstīm. Ir ļoti būtiski ratificēt līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā, kas ir parakstīts jau pirms krietna laika, tāpat abu valstu uzņēmēji ārkārtīgi gaida līgumu par investīciju aizsardzību un dubulto neaplikšanu ar nodokļiem. Būtu labi vienoties arī par kopīgiem projektiem, piemēram, ir vajadzīgs labs ceļš no Maskavas uz Rīgu. Tas būtu ļoti apsveicams projekts, kam varētu piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu. Jo pragmatiskākas un atvērtākas būs abu valstu attiecības, jo vairāk labuma abām pusēm būs.
Ojārs Kalniņš
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs (Vienotība)
Ir praktiski jānokārto jautājumi par nenoslēgtiem līgumiem, kas stāv no 2006. gada. Galvenais ir normalizēt attiecības un runāt par attiecībām nākotnē, vai tās var paplašināt un uzlabot. Runa var būt par mūsu lomu ES un NATO un šo organizāciju attiecībām ar Krieviju. Pēdējā NATO samita gaita liecina, ka Krievijas attiecības ar mūsu sabiedrotajiem ir pozitīvākas. Svarīgi ir tikties un runāt, un nekā negatīva no šādas tikšanās nevar būt. Parasti neviena valsts neaicina citas valsts prezidentu bez iemesla, un ir būtiski, ka Krieviju šāda prezidentu tikšanās interesē.
Abiks Elkins
Laikraksta Vesti segodņa žurnālists
Ielūgums ir no Maskavas puses, un pēc diplomātiskajiem kanoniem Krievijai jāpiedāvā tēmas, ko apspriest. Var paredzēt, ka galvenie būs ekonomikas jautājumi, tranzīta iespējas. Investīciju veicināšanai ļoti svarīgs ir līgums par dubulto nodokļu neaplikšanu. Krieviju interesē jaunais līgums ar ES par partnerību un sadarbību. Krievija noteikti vēlēsies runāt par bezvīzu režīmu ar ES valstīm. Krieviju interesē arī sadarbības paplašināšana ar NATO, pret ko daudzi mūsu politiķi ir bijuši pret, un Krievija varētu zondēt, vai mēs esam gatavi mīkstināt pozīciju. Smagos vēstures jautājumus nez vai vajag īpaši apspriest, bet kopīgu vēsturnieku komisiju izveidot būtu labi.
Antonijs Zunda
Vēsturnieks
Jautājums par vēstures problēmām būtu iekļaujams Latvijas un Krievijas sarunās. Valsts prezidents atbalsta ideju par kopīgas Latvijas un Krievijas vēsturnieku komisijas izveidošanu, kuras darbs varētu dot pienesumu abu valstu attiecību izvērtēšanai. Krievijas valsts arhīvos mūsu pētnieki ir iepazinušies ar pieejamajiem dokumentiem, taču ir svarīgi piekļūt resoru arhīviem - Federālā valsts drošības dienesta, KF Ārlietu ministrijas un Militārajam arhīvam. Pēdējos 10-15 gados neviens pētnieks no Latvijas šajos arhīvos nav bijis, un tie ir ļoti svarīgi.
Vitālijs Gavrilovs
Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents
Ir ļoti reāla iespēja noslēgt līgumu par dubulto nodokļu neaplikšanu. Cik zinu, ar otru mūs interesējošo līgumu par investīciju aizsardzību var būt arī problēmas. Šobrīd mūsu pārstāvis Vasilijs Meļņiks atrodas Maskavā un saskaņo biznesa pārstāvju delegācijas iespējamo programmu ar mūsu partneriem Krievijā. Mūs interesē jautājumi par transportu, tranzītu, turklāt ilgākā perspektīvā. Mūs arī interesē, cik Krievija ir gatava investēt infrastruktūrā lielajos enerģētikas projektos Baltijas jūras reģionā. Būtiski ir arī stiprināt divpusējās attiecības, ne tikai Krievijas un ES attiecības.
Juris Ozoliņš
Enerģētikas eksperts
Neredzu nevienu ar enerģētiku saistītu jautājumu, ko vajadzētu risināt politiķu līmenī. Nav tādu problēmu, ko nevarētu atrisināt biznesa procedūru ietvaros, un nevajadzīgas iniciatīvas var nodarīt daudz ļauna. Šobrīd labāk nerunāt ne par naftas un gāzes cenām, ne līgumiem, ne īpašuma attiecībām. Protams, ir iespējams, ka Krievijas puse vēlēsies šos jautājumus apspriest, jo enerģētika ir Krievijas dzīvības un nāves jautājums, 60% no valsts budžeta ienāk no ES valstu maksājumiem par energoresursiem. Es atstātu iniciatīvu viņiem un apmierināti smaidītu par situāciju, kāda ir pašlaik.