NHL ieteica Skrastiņu
Maskavā dzīvojošais Aleksejs Dementjevs astoņpadsmit gadus bija NHL skauts Eiropā. Viņa pienākumos ietilpa jauno spēlētāju noskatīšana pasaules labākajai hokeja līgai, tāpēc, pārkvalificējoties par aģentu, Dementjeva klienti pārsvarā ir gados jaunie spēlētāji. Interesanti, ka Aleksejs ir spēlējis nozīmīgu lomu arī Kārļa Skrastiņa karjerā. «Es strādāju par Eiropas skautu NHL komandai Našvilas Predators, kad šī komanda 1998. gada NHL draftā 9. kārtā izvēlējās Skrastiņu. Pēc mana ieteikuma Predators paņēma Kārli 9. kārtā, jo biju pārliecināts, ka diezin vai kāda cita komanda viņu izvēlēsies. Atceros, kā Skrastiņa pirmā treniņa laikā Ziemeļamerikā pie manis pienāca komandas ģenerālmenedžeris. «Paklausies, mēs viņu paņēmām kā aizsardzības stila aizsargu, bet viņš visu laiku skrien uz priekšu kā uzbrūkošā tipa aizsargs. Tiec ar savu klientu skaidrībā!» saņēmu stingru norādījumu. Pēc treniņa arī piegāju pie Kārļa un apvaicājos, kāpēc viņš tik radikāli mainījis spēles manieri. «Gribu spēlēt kā Sandis Ozoliņš!» skanēja atbilde. Tad arī es viņam teicu, ka nekādā ziņā to nevajag darīt. «Tu NHL būsi Kārlis Skrastiņš, nevis Ozoliņš.» Pēc šī ieteikuma Kārlis nodūra galvu, bet tagad man ir liels gandarījums, cik tālu Skrastiņš NHL ir ticis.»
Jābūt zināšanām, pēc Dementjeva teiktā, aģenta darbā primārais ir profesionālisms, nevis pazīšanās vai prasme uzdot vēlamo par esamo. KHL strādājot ap trīsdesmit aģentu, pārsvarā no Krievijas, jo aģenta licences iegūšanai jāiziet akreditācija. «Jāzina reglaments un Krievijas likumi. Manuprāt, to apgūt nav sarežģīti, daudz grūtāk ir iemācīties krievu valodu. Bez valodas zināšanām strādāt tikpat kā nav iespējams, jo gandrīz visi klubu ģenerālmenedžeri runā tikai krieviski. Bijuši gadījumi, kad man zvana ārzemju aģents un prasa palīdzību sarunās ar KHL kluba pārstāvjiem.»
Otrs būtisks nosacījums esot atpazīstamība. «Ļoti grūti būtu pārliecināt spēlētāju kļūt par viņa aizbildi, ja neesi atpazīstams aģentu vidū. Svarīgi arī, lai būtu jau plašs klientu loks.» Veiksmīga spēlētāja karjera tiešā mērā nodrošina aģenta labklājību. Jo lielāks līgums, jo procentuāli lielāka naudas summa pienākas aģentam. «Īsā laika posmā sasniegt rezultātu tikpat kā nav iespējams. Var jau palaimēties labai komandai piespēlēt jaunu un perspektīvu spēlētāju, bet, neiegūstot pietiekamu spēles laiku, šī hokejista statistika, visticamāk, būs pieticīga un viņa reitings kritīsies. Svarīgi ir pakāpeniski virzīties uz priekšu, pareizi saplānojot jaunā hokejista karjeru, tad arī pienāks laiks prāvam līgumam. Bieži vien saprātīgāk ir iegūt vietu viduvējā komandā ar lielāku spēles laiku, nevis uzreiz censties izsisties spēcīgā organizācijā.»
Dinamo plaši sakari
Krievijā savulaik bija prakse, ka komanda izmanto viena aģenta pakalpojumus. Patlaban situācija ir mainījusies, bet Rīgas Dinamo spēlētāju piesaistīšanai jau no pirmās dienas izmanto vairākus kanālus. Komandas veidošanās pirmsākumos izveidojās sadarbība ar Ziemeļamerikas aģentu kompāniju Optima Sport. Pirmos leģionārus, piemēram, Metu Elisonu un Dūviju Vestkotu, no aizokeāna uz Rīgu atvilināja aģents Dmitrijs Jerjomins sadarbībā ar Gariju Seigo. Latvijā labi zināmais aģents Pols Teofanuss, ar kura starpniecību ceļu uz NHL nobruģēja Artūrs Irbe un Sandis Ozoliņš, pārstāv ne tikai Ozoliņa, bet arī Mārtiņa Karsuma, Kristapa Sotnieka, kā arī brāļu Krišjāņa un Miķeļa Rēdlihu intereses. Dinamo rezultatīvākais spēlētājs Lauris Dārziņš par savu aģentu izvēlējies zviedru Leifu Nilsonu. Vārtsargam Mikaēlam Telkvistam ir cits zviedrs Joakims Pērsons. Sadarbība notiek arī ar somu aģentiem Miku Rautakalio un Jari Laurilu.
Ne visos gadījumos sarunas vispirms notiek ar aģentu. Saprotams, ka treneris Juliuss Šuplers savus tautiešus uzrunā pats, bet pēc tam darbs ar spēlētāju aģentu jau ir komandas ģenerālmenedžerim Normundam Sējējam. Pagājušajā pasaules čempionātā Vācijā Dinamo bija noskatījis slovāku centra uzbrucēju Mareku Zagrapanu. Ar spēlētāju principā jau bija panākta vienošanās, bet hokejista aģents pārliecināja Zagrapanu braukt uz jaunizveidoto KHL klubu Hantimansijskas Jugra. Vairāksolīšana hokejistam ne vienmēr attaisnojas. Zagrapans Jugra pavadīja divus mēnešus un tagad savu karjeru turpina Čehijā.
KHL licences pagaidām nav obligātas ārzemju aģentiem, taču nākotnē KHL vēlas panākt, lai visi darījumi notiktu tikai ar KHL licencētu aģentu starpniecību.
Iesācējs Dzelzs
22 gadus vecais bijušais Latvijas U-20 hokeja izlases vārtsargs Artūrs Dzelzs otro gadu strādā par aģentu. «Līdz KHL līmenim man vēl tālu,» uz savu iesācēja statusu sarunas iesākumā norāda Artūrs. Viens no Dzelzs pirmajiem darījumiem bija vārtsarga Ervīna Muštukova iekārtošana darbā Anglijas klubā Šefīldas Steelers. Francija. Itālija, Dānija - tās ir valstis, uz kurām Artūrs cenšas nosūtīt Latvijas hokejistus. «Biju iedomājies, ka aģenta darbam tik vien vajadzīgs kā spēlētāju loks un klubu ģenerālmenedžeru telefoni, bet tagad esmu sapratis, ka tā nav. Pats galvenais - ir jābūt rekomendācijai un ir jāsaņem no kāda kontakti, lai varētu sākt strādāt.»
Eiropā esot prakse, ka aģenti par katru darījumu saņemot konkrētu naudas summu. Piemēram, ja Anglijā spēlētāja alga mēnesī ir aptuveni 3000 līdz 4000 eiro, tad aģents saņem vienreizēju samaksu no kluba ap 2000 eiro. Spēlētājs ar šādu situāciju esot ļoti apmierināts, jo viņam pēc tam aģentam nekas nav jāmaksā un arī no algas viņam nenoskaita naudu. Otrs variants ir, kad aģents no līguma summas saņem procentus. Aģenta procents parasti ir robežās no 3 līdz 10 procentiem. Piemēram, ja hokejists uz sezonu paraksta līgumu par 100 000 eiro, tad aģents no šīs summas saņem atkarībā pēc vienošanās no 3000 līdz 10 000 eiro. Ja ir ap divdesmit klientu, sanāk laba summiņa, taču līdz atpazīstama aģenta statusa iegūšanai ilgs un smags ceļš ejams.