Dombrovska kungs, Latvijas Avīze 2011. gada 1. marta numurā atreferēja Jūsu interviju, kas tika ierakstīta, Jums viesojoties Cesvaines vidusskolā. Cita starpā tika minēts arī mans vārds. Citēju: «Diemžēl ir arī situācijas, kad starptautiskajā līmenī Latviju pārstāv politiķi, kuru lojalitāte ir apšaubāma. Te es domāju Eiropas Parlamenta deputātu A. Rubiku. Tādos gadījumos pienesums valsts tēla veidošanā var būt arī negatīvs.»
Visupirms, Dombrovska kungs, «lojalitāte» ir stipri stiepjams jēdziens. Ja lojalitāte Jūsu izpratnē ir attieksme pret režīmu, kuru Jūs pārstāvat, tad esmu ļoti nelojāls visās situācijās, arī starptautiskajā līmenī. Tajā pašā laikā neviens nevar pārmest man nelojalitāti pret Latvijas likumiem - patīk tie man vai nepatīk. Es tos respektēju.
Esmu vienmēr esmu bijis lojāls pret savu ģimeni, politisko pārliecību un saviem vēlētājiem, kas mani ievēlēja arī Eiropas Parlamentā.
Dombrovska kungs, ir grūti būt lojālam pret režīmu, kura premjers ciniski prāto: «Tiesiski paļāvīgā veidā mēs varētu tikai bankrotēt. Krīzes situācijā jāspēj pieņemt lēmumus.» Pasaules un Eiropas politiskajā mēslainē ir daudz šādu «neaizstājamu» lēmumu pieņēmēju.
Cits piemērs. Jūsu valdības ministra Vējoņa demokrātijas un lojalitātes izpratnes šedevrs: «Ne viss, kas rakstīts likumā, ir jāpilda.» Un kur ir Jūsu kā valstsvīra reakcija uz apvienības biedra aizsardzības ministra Pabrika bezkaunīgo apgalvojumu, ka par 100 latiem var strādāt tikai muļķi?
Un kā ir ar Jūsu lojalitāti pret vēlētājiem, kuriem zvērējāt nemazināt pensijas? Ar Jūsu valdības svētību, Dombrovska kungs, pensijas jau ir par 4% mazākas. Jūs tās samazinājāt tik veikli, ka Jūsu vēlētāji to vēl nav pamanījuši. Viņiem viss vēl priekšā. Piespiedu kārtā Jūs atņemat cilvēkiem to, ko tie savā mūžā nopelnījuši.
Ekonomists U. Osis ironizējot Jums iesaka: «Kādēļ, piemēram, neapstaigāt iedzīvotāju mājokļus un nepārbaudīt pieliekamos, pagrabus un bēniņus? Kārtīgā saimniecībā droši vien ir sarūpētas zaptes burkas, pa kādam rudenī tirgū iegādātam kartupeļu maišelim vai spainītim ar skābiem kāpostiem. To visu var «nedaudz samazināt», laist vēlreiz pārdošanā caur valsts kontrolētu tirdzniecības tīklu un ieņēmumus konsolidēt budžetā.»
Plaši zināms ir fakts, ka Jums patīk vārds «okupācija». Vai tāpēc attiecaties pret saviem līdzpilsoņiem kā pret okupētu cilti? Kāda starpība trūkumcietējam, vai to dara staļinisku roklaižu vai kreditoru spiediena dēļ?
Grūti ir būt lojālam pret valsts vadītājiem, kuri saskaņā ar Latvijas statistikas gadagrāmatas 2010 datiem valsts demogrāfiju ir noveduši tiktāl, ka pēc trim gadiem Latvijas skolās mācīsies divas reizes mazāk bērnu nekā 2000. gadā. Salīdzinot ar 2000. gadu, tad mums vajadzēs divas reizes mazāk skolu administrāciju un divas reizes mazāk skolotāju. Pēc pieciem gadiem tas pats notiks ar augstskolām. Vidusskolu absolventu skaits jau pēc trim gadiem būs aptuveni puse no 2003. gada līmeņa.
Tās pašas grāmatas 125. lappusē redzama Latvijas iedzīvotāju dzimuma un vecuma piramīda. Izskatās, ka esam dzīvojuši valstī, kuras teritorijā aptuveni 15 gadus (no 1994. gada) būtu noticis nopietns un asiņains karš. Bērnu dzimstības skaitļi ir līdzīgi kā pasaules kara vai pilsoņu kara laikā. No 1994. gada nav piedzimuši 600 000 bērnu, kuriem būtu bijis jāpiedzimst pie normālas valsts attīstības scenārija.
Ļoti grūti ir būt lojālam pret režīmu, no kura uz ārzemēm mūk tūkstošiem darbaspējīgāko iedzīvotāju, jaunieši, kas redz, ka nav citu perspektīvu kā tikai koruptīvās. Cilvēki brauc projām no kreditoru okupētās dzimtenes, lai celtu citu valstu labklājību. Droši vien tieši iepriekš minētie fakti lika A. Lembergam, Jūsu koalīcijas partnerim, apgalvot, ka Latvija ir aizvesta uz Aušvicu.
Saliekot kopā šos vērtējumus, kurus Jūs neesat publiski noliedzis, un papildinot ar mūsu valsts diplomāta nr. 1, nothing special nr. 2, Kristovska kunga nacistiskiem uzskatiem, man, skatoties no demokrātijas lutinātās Briseles, sanāk pavisam neeiropeiska ainiņa. Vai ne tā, Dombrovska kungs?
Pirms vairākiem gadiem respektabla starptautiska organizācija Transperency International ierindoja Latviju nozagto valstu sarakstā. Jūs domājat, ka Jūsu divu gadu valdīšanas laikā daudz kas mainījies? Palasiet, ko raksta respektablais britu biznesa žurnāls The Economist, kas pauž bažas par korupcijas pieaugumu Latvijā, ko saasina nesaskaņas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).
«Korupcija un konflikti jau sen ir bijuši Latvijas politikai raksturīgas iezīmes. Taču tagad ir apdraudēti pēdējos gados panāktie sasniegumi,» brīdina raksta autori. Žurnāls arī norāda, ka ekonomiskā uzplaukuma gados Latvijā krietni uzlabojās situācija korupcijas apkarošanas jomā, taču tagad korupcija valstī atgriezusies līdz līmenim, kāds tas bija pirms pievienošanās Eiropas Savienībai (ES).
Vai šis kantoris - KNAB - neatrodas Jūsu tiešā pakļautībā, Dombrovska kungs? Vai Jums nebūtu jāuzņemas atbildība par apdraudējumu, kas radies Jūsu valdīšanas laikā?
Ja mans pienesums valsts tēla veidošanā ir negatīvs, kā Jūs to apgalvojat, neminot nevienu faktu, tad iepriekš minētās patiesības, jūsuprāt, ir pozitīvs pienesums valsts tēla veidošanā?
Šo uzskaitījumu sarakstu varētu turpināt. Bet jēgas maz, jo Jūs līdz šim neesat apguvis veco tautas gudrību: «Ar netīru pirkstu, pat ar sarkanbaltsarkanu, nerādi uz citu netīrumiem.»
*Eiropas Parlamenta deputāts