Latvija varēs paziņot Valsts prezidenta ilgi gaidītās vizītes laiku mūsu kaimiņvalsts galvaspilsētā tikai tad, ja un kad par to būs pilnīga skaidrība pašā Krievija. Zatlera kunga došanās uz Maskavu būtu ieguvums visādā ziņā. Vispirms jau ārpolitiski, jo kādas valsts vadītāja oficiāla vizīte Maskavā nozīmē, ka ar šo valsti rēķinās un ņem vērā, pat ja tā nav gluži lielvara. Mūsu prezidentam, cerams, vēl šogad tiks dota iespēja ar godu pārstāvēt savu zemi un tautu Krievijā.
Ieguvums tālāko attiecību veidošanā un sadarbības veicināšanā gan valsts, gan uzņēmēju līmenī būtu arī parakstīšanai jau sagatavotie divpusējie līgumi, arī krietni ievilktais par dubultnodokļu neuzlikšanu un par tūrisma jomu. Austrumu tirgus iespējas ir vilinošas, un sakārtotāka likumdošana varētu gan iedrošināt uzņēmējus jaunam biznesam, gan sakarīgāk turpināt jau iesākto. Kaut arī par vizīti un tās darba kārtību ir ļoti maz informācijas, būtu savādi, ja prezidentam līdzi nedotos uzņēmēju delegācija, kuriem par to visu ir liela interese. Neērtības, kas mūsu biznesa ļaudīm varētu rasties īsā sagatavošanās laika dēļ, ir nieks, salīdzinot ar varbūtējiem ieguvumiem.
Viena no svarīgākajām sarunu tēmām, kas interesē un ietekmē ikvienu Latvijas iedzīvotāju, varētu būt gāzes piegādes cenas samazināšana, kā to norādījis arī ekonomikas ministrs Artis Kampars. To, ka šāda diskusija varētu izrādīties ne no tām vieglākajām, liecina Krievijas premjerministra Vladimira Putina viedoklis par Lietuvas valdības plāniem sadalīt kaimiņvalsts gāzes kompāniju, atņemot Gazprom maģistrālos gāzesvadus. Biedēšanu ar problēmām gāzes piegādēs un starptautisku tiesāšanos nekavējas izmantot arī krievu partneris - vācu kompānija E.ON Ruhrgas. Bet Igaunijas ieceres vai tamlīdzīgas Latvijas vēlmes Krievijas acīs droši vien būtu tāda pati laupīšana. Skaidrs, ka neviens taču negribēs labprātīgi kaut vai tikai daļēji atteikties no vistiņas, kas dēj zelta oliņas (Latvijas gāzes (LG) peļņa šogad ir miljons latu mēnesī). Kaut arī mēs neesam pilnīgi vientuļi savu interešu aizstāvībā, jo varam atsaukties uz Eiropas Savienības trešo enerģētikas paketi, kā to jau dara mūsu kaimiņi, Latvija šai ziņā ir sliktākā situācijā par pārējām Baltijas valstīm.
Ņemot vērā nevienādās spēka pozīcijas, par savulaik notikušo LG privatizāciju mūsu ministrs izteicies diplomātiski. Taču šī «viena no lielākajām kļūdām» ir bijusi mums liktenīga, padarot enerģētiski atkarīgus tieši no Krievijā pieejamā energoresursa, turklāt ar visai mazu teikšanu pār cenām. Tā kā Kremlis un Gazprom ir saistīti lielumi, tad mūsu prezidenta iespējamās vizītes laikā patiesas Krievijas rūpes par saviem tautiešiem Latvijā izpaustos kā reāla viņu pirktspējas ievērošana, runājot par gāzes cenu nākotnē. Arī opozīcijā esošais Saskaņas centrs beidzot taču varētu dot kādu labumu no savas darbošanās visiem Latvijas iedzīvotājiem, izmantojot savas labās attiecības ar Krievijas premjera partiju.