) un viņa trīs mēnešus vecais dēliņš Dendijs ir labi audzināti un bez iemesla balsi nepaceļ.» Darju Golobokihu un viņas draudzīgo suņu un kaķu kompāniju pazīst cirka apmeklētāji Rīgā, Ungārijā, Vācijā, Francijā, Nīderlandē, Šveicē, Austrijā, Dānijā un Somijā. Viņi arī plūkuši uzvaras laurus starptautiskajos cirka mākslas festivālos Nīderlandē un Ungārijā.
Ar Kuklačovu nesalīdziniet
Darja uzaugusi cirkā. Viņas vecāki Valentīna un Anatolijs tagad ir pensionēti akrobāti, abi slidoja ar skrituļslidām. Arī meita 17 gadu vecumā sāka strādāt par akrobāti. Taču Darja ļoti mīl dzīvniekus. Viņa pievērsās divu pūdeļu Fiļušas un Dina, pēc tam arī kaķu dresēšanai un drīz ar saviem mīluļiem jau strādāja manēžā. Kad Rīgā uzstājās slavenais kaķu dresētājs Jurijs Kuklačovs, Darja pastrādāja arī pie viņa. Taču salīdzināt abu mākslinieku darbu nevar. Darja stāsta: «Kuklačovs veido atsevišķus numurus ar kaķiem, man ar saviem dzīvniekiem ir kopīgs priekšnesums, kurā es strādāju kā akrobāte, bet kaķi un suņi ar saviem trikiem papildina manu uzstāšanos. Kuklačovam ir daudz palīgu, kuri mazgā, kopj, baro kaķus. Viņš savus četrkājainos neņem uz mājām. Es visu daru viena pati un ar dzīvniekiem visu laiku esmu kopā. Viņi ir manas ģimenes pilntiesīgi locekļi.»
Neviens ar pulksteni uz rokas nevēro, cik ilgi strādā mākslinieks, taču Darja pati sev noteikusi stingru dienas režīmu. Rīts sākas ap deviņiem, tad viņa ar suņiem dodas pastaigā, pēc tam visi kopā brokasto, un tad sākas treniņi. Darja stāsta, ka visgrūtākais ir mīluļu sagatavošana darbam: «Dzīvnieki manēžā var sākt strādāt no pusotra gada. Līdz tam laikam viņi jāpieradina pie publikas, aplausiem, dažādiem trokšņiem un dārdošas mūzikas. Savus suņus un kaķus gandrīz no dzimšanas katru dienu uz rokām nēsāju manēžā.» Kaķi Kendija un Karāts ir brālis un māsa. Abi vēl jaunuļi, tikai divus gadus veci, bet jau uzstājas arēnā. Viņu vecākie kolēģi - mākslinieki ar stāžu - ir runči Lukss un Semjons.
Kaķi nekad nedrīkst sodīt
Dresūras gudrības Darja apguvusi pašmācības ceļā. Vai ir gudrāki un dumjāki četrkājainie mākslinieki? Darja pārliecināta, ka cirkā var strādāt visi dzīvnieki. Tikai vienam sagatavošanās laiks būs ilgāks, citam īsāks, jo katram ir savs temperaments, katram jāatrod sava pieeja. Pēc Darjas domām, kaķi ir gudrāki un viltīgāki par suņiem. Starp citu, īpaši talantīgos dresēt ir grūtāk, jo viņi ir viltīgi un izdevīgā brīdī sāk mānīties. Vientiesīgākie kā roboti paklausīgi izpilda visas komandas. Darja ir pārliecināta - kaķi nekad nedrīkst sodīt. Kaķa izpratnē darbam manēžā jābūt kā ilgi gaidītiem svētkiem, pretējā gadījumā viņi muks aizkulisēs. Vai ir mukuši? Darja smej: «Ir gan, un tad neko nevaru izdarīt. Man jāturpina priekšnesums. Gadās arī, ka uzstāšanās laikā kaķis, kurš visu zina un prot, pēkšņi atsakās strādāt. Ja es pārtraukšu numuru, kaķis būs guvis virsroku. Tāpēc turpinu strādāt, apliecinot, ka uzvarētāja un galvenā kaķe esmu es.» Treniņa laikā kaķus nedrīkst nogurdināt. Vienu triku var atkārtot tikai trīs četras reizes, lai dzīvniekam neapnīk to izpildīt. Grūti noteikt, kas izaugs no kucēna vai maza kaķīša, tāpēc jāstrādā jau no četru mēnešu vecuma.
Pārbauda rotaļlietu skaitu
Rīgā Darja ar savu komandu uzstājas samērā reti, visbiežāk viņi strādā ārzemēs. Decembrī sāksies pusotru mēnesi garas viesizrādes Francijā. Līdz tam laikam viņa sāks cirka pasaulē ievadīt Dendiju. Arī Karāts un Kendija turpina pilnveidot priekšnesumu. Tad pienāks diena, kad visi kāps autobusiņā un dosies strādāt. Darja stāsta, ka publika atsaucīgi uzņem viņas iestudēto programmu: «Skandināvijas valstīs cilvēki ir atturīgāki, Francijā emocionālāki, atvērtāki. Katrā valstī pret dzīvniekiem izturas citādi. Piemēram, Skandināvijā cirkā drīkst strādāt tikai ar mājdzīvniekiem - suņiem, kaķiem, arī putniem. Nekādi tīģeri un pērtiķi arēnā neuzstājas. Tur ir stingra darba un dzīves apstākļu kontrole. Ļoti bieži cirkā ierodas dažādi eksperti, kuri pārbauda krātiņu izmēru, barības kvalitāti, gaisa tīrību un pat to, vai kaķiem ir sagādātas rotaļlietas. Anglijā arēnā strādā tikai zirgi. Šajā valstī ir spēcīga zaļo kustība, kas iestājas pret dzīvnieku izmantošanu cirka programmās. Turklāt jebkura dzīvnieka ievešanai valstī ir sešu mēnešu karantīnas laiks. Toties Francijā likumi nav tik stingri, tur arēnā var strādāt visi dzīvnieki. Galvenais, lai tiktu ievērots vakcīnu grafiks, lai dzīvniekiem ir izdarīta asins analīze.»
Darja joprojām gādā arī par savu pirmo skatuves partneri pūdelīti Fiļušu, kuram jau ir trīspadsmit gadu. Otrs pūdelītis Dins pavisam nesen aizgāja citos medību laukos. Darjai sāp, ka no mīļotā dzīvnieka un skatuves partnera jāšķiras slimības vai vecuma dēļ. Problēmas rodas arī tad, kad dzīvnieki saslimst viesizrāžu turneju laikā. Ārzemēs gan medicīniskie pakalpojumi un zāles ir ļoti dārgas, gan pie ārsta tā vienkārši nemaz nevari ierasties, vizīte jāpiesaka iepriekš. Taču vienkāršākos saslimšanas gadījumos māksliniece arī pati spēj palīdzēt saviem mīluļiem. Viņa vienmēr visur vadā līdzi savu pirmās palīdzības aptieciņu.
Darjai Golobokihai un viņas dzīvniekiem atgriešanās Rīgā pēc viesturnejām ir kā svētki: «Visur ir labi, bet mājās - visvislabāk.»