Rīgas Tehniskās universitātes Autotransporta institūta laboratoriju vadītājs Jānis Rudzītis sliecas domāt, ka, iespējams, atšķirības norakstāmas uz kļūdu rēķina, taču pētījuma veicējs - Latvijas Lauksaimniecības universitātes Alternatīvo degvielu zinātniskās laboratorijas pētnieks Vilnis Pīrs - pauž, ka viss ir gana precīzi.
«Starp degvielas patēriņa atkārtojumiem veidojas pieļaujamas izmaiņas, jo nav iespējams katrā testēšanas reizē izbraukt identiski,» norāda V. Pīrs. Šādas izmaiņas radot mērījuma kļūdu, tomēr, pēc pētnieka domām, tām nav lielas nozīmes rezultātu kopējā atspoguļojumā, turklāt atspoguļotajos datos šī kļūda jau ir ietverta.
Cik veca degviela?
Citu argumentu par iespējamas kļūdas veidošanos nosauc Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) izpilddirektors Uldi Sakne, proti, īpaša vērība esot jāpievērš tam, kādos laika apstākļos tiek ņemti degvielas paraugi.
Pēc U. Saknes teiktā var noprast, ka degvielas sastāvā esošais bioetanols jeb spirts rada zināmas problēmas: «Tā vienkārši sakot, spirts ļoti spēcīgi piesaista ūdeni. Jo vairāk spirta ir benzīnā, jo lielāku mitruma daudzumu tas piesaistīs.» U. Sakne paskaidro - jo ilgāk benzīns atrodas apritē, jo vairāk tas uzsūc no gaisa mitrumu. Ūdens daudzums negatīvi ietekmē degvielas patēriņu, jo tā sadedzināšanai nepieciešama lielāka enerģija.
Taču J. Rudzītis norāda, ka degvielas paraugu ņemšanas brīdī gaisa mitruma ietekme uz šāda veida ekspertīzes rezultātiem ir niecīga. «Teorētiski arī degvielas kvalitātei mazumtirdzniecībā būtiski mainīties nevajadzētu atkarībā no tā, vai ir jauns degvielas pievedums, vai cisterna iet uz beigām,» RTU eksperts arī skaidro, ka DUS jābūt sistēmai, kas atsūknē ūdeni, ja šī sistēma tiek pareizi ekspluatēta.
Vai kontrolē?
Līdz ar to ir iespēja, ka palielināt degvielas patēriņu var arī apzināti, piemēram, palielinot spirtu saturošu vielu daudzumu, kas uzņēmumiem varētu būt izdevīgi. Valsts ieņēmuma dienesta (VID) Akcizēto preču pārvaldē (APP), kas kontrolē degvielas apriti, skaidro, ka pārkāpumu, kas pārsniegtu pieļaujamās normas, nav daudz. Pērn, piemēram, no pārbaudītajiem 1197 degvielas paraugiem pārkāpumi bija konstatēti vien četros gadījumos. Tiesa, kā pauž APP, divos gadījumos tika konstatēts, ka prasībām neatbilst 95. markas metilspirta un etilspirta saturs, gan neprecizējot, vai šīs vielas bijis par daudz.
Tiesa, iemesli, kāpēc pārkāpumi netiek konstatēti bieži, var būt dažādi - ne tikai tāpēc, ka komersanti apzinīgi pilda visas noteiktās degvielas kvalitātes prasības, bet, iespējams, tāpēc, ka pārvaldes mobilā ekspreslaboratorija, veicot degvielu kvalitātes pārbaudes tieši tirdzniecības vietās, pārbauda vien dažas atsevišķas ķīmiskās vielas.
«Process, lai pārbaudītu pilnu ķīmisko sastāvu, nav lēts, iespējams, tāpēc kontrolētāji izvēlas tikai atsevišķus parametrus, kuriem vairāk seko,» sarunā ar Dienu spriež Dr. Valdis Kampars, RTU Lietišķās ķīmijas institūta profesors. Kā liecina degvielas kvalitātes standarts, skābekli saturoši ķīmiski savienojumi, kas varētu veicināt degvielas patēriņu, vien ir vismaz seši, un to daudzums degvielā no likuma viedokļa ir normēts.
Akcizēto preču pārvaldē norāda, ka viņi rīkojas atbilstoši likumam, kas noteic, ka visu šo vielu daudzums ir jākontrolē.
Pateicamies par sadarbību Latvijas Lauksaimniecības universitātes Alternatīvo degvielu zinātniskajai laboratorijai un Aura Auto