Vienotības pārstāvji neiebilst savu koalīcijas partneru Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) ierosinājumam veikt pensiju indeksāciju, taču norāda, ka nepieciešamā nauda jāatrod Labklājības ministrijas (LM) budžetā. «Tas ir LM prioritāšu jautājums - jā, mums ir pensionāru problēma, bet tajā pašā laikā ir arī ļoti slikta demogrāfiskā situācija. Indeksējot pensijas, jārēķinās, ka mēs atņemam bezdarbnieku pabalstiem. Lai gan pagaidām teorētiski paliek lieki līdzekļi, jāsaprot, ka sociālais budžets jau tāpat ir mīnusā un mēs šo deficītu tādā veidā izvēlamies saglabāt,» norāda A. Štokenbergs.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāts Andris Bērziņš (ZZS) Dienai skaidro, ka no neizmaksātajiem bezdarbnieku pabalstiem šogad varētu palikt pāri aptuveni 30 miljoni latu, pensiju indeksācijai no tā būšot nepieciešami tikai 7-11 miljoni, bet pārējos aptuveni 20 miljonus latu varēs novirzīt nākamā gada budžeta konsolidācijai. A. Štokenbergs gan norāda, ka šie skaitļi ir tikai par gada pēdējā ceturksnī nepieciešamo finansējumu indeksācijai, gadā tā varētu izmaksāt vismaz 30 miljonus latu, bet, rēķinot ilgākā periodā, vēl vairāk.
Skeptiski ir arī ekonomisti, kuri norāda, ka «budžetā tam līdzekļu vienkārši nav». «Ja vērojam pēdējo gadu dinamiku, tad kopējie ienākumi ir kritušies, brīvu līdzekļu nav, tajā pašā laikā kopš 2008. gada vidējās pensijas augušas par aptuveni 30%. Protams, pieaugums galvenokārt ir uz jauno pensiju rēķina, jo tiem, kas pēdējos gados sasnieguši pensijas vecumu, tās ir lielākas, taču vidējās darba algas ir krasi kritušas,» skaidro Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.
SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis norāda, ka «šis priekšlikums ir priekšvēlēšanu populisms, bez reāla pamatojuma». Viņaprāt, ja tagad pensijas tiek indeksētas «uz augšu», tad tās vajadzēja indeksēt arī «uz leju», jo kopējais cenu kritums arī bija aptuveni pieci procenti, kas ir līdzvērtīgi šāgada plānotajai inflācijai. «Pensijas ir mazas, bet tā pensionāri ir iedzīvotāju grupa, kas cieta vismazāk. Tāpat nedrīkstam palielināt budžeta deficītu un inflāciju, kas neļautu pievienoties eirozonai tuvākajā nākotnē.»
Eksperti norāda arī uz nepieciešamību pārskatīt pensiju piemaksas, kas patlaban tukša budžeta apstākļos ir pārāk dāsnas. «Tās sākotnējā plāna ietvaros bija paredzētas kā atbalsts tieši mazo pensiju saņēmējiem, bet tagad tiek piešķirtas visiem, kas būtu jāpārskata,» norāda M. Kazāks. Mazināt piemaksas pensijām virs 250 latiem iesaka arī Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Vinķele (Vienotība), taču tam nepiekrīt ZZS un LM.
Nepieciešamos aprēķinus Labklājības ministrija sola veikt līdz 14. jūlijam, kad Saeima lems par deputātu iesniegtā pensiju indeksēšanas priekšlikuma nodošanu komisijām. Pagaidām LM pārstāve Marika Kupče jebkādus skaitļus nosaukt atsacījās.
Paredzēts, ka likums varētu stāties spēkā 1. septembrī.