Kaut gan, pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aprēķiniem, patlaban valstī ir 110 000 nodokļu parādnieku, kuri teorētiski var pretendēt uz amnestiju, _Dienas_ aptaujātie nodokļu sfēras pārzinātāji atzīst, ka diez vai atsaucība uz šo iespēju būs masveidīga.
Preses konferencē premjers uzsvēra, ka šis būšot vienreizējs pasākums krīzes periodam, kad daudziem radās finansiālas grūtības, tādēļ noteikts, ka parādu amnestija attieksies tikai uz tiem parādiem, kas izveidojušies līdz 2010. gada 1. septembrim. Vēl gan nav izlemts, kad varēs sākt pieteikties šim atbalstam, bet ieplānots, ka parādu atmaksāšanai atkarībā no to summas tiks atvēlēts līdz pat pieciem gadiem ilgs laikaposms. Iecere gan vēl jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, bet valdība cer, ka būtiskām problēmām te nevajadzētu būt.
No VID sniegtās informācijas par lielākajiem nodokļu parādniekiem var spriest, ka absolūtais vairākums nodokļu parādu izveidojas pēc VID veikta audita. Vēl daļa parādu uzrēķināti pēc datu atbilstības pārbaudēm, un tikai salīdzinoši niecīga daļa uzņēmumu un privātpersonu parādos iedzīvojušies, godīgi iesniedzot VID deklarācijas, bet nepaspējot laikā nomaksāt atbilstošās nodokļu summas.
Nodokļu eksperte Gunta Kauliņa norāda, ka nupat apstiprinātā amnestijas iespēja raisot ļoti divējādas izjūtas: «Tie, kas var samaksāt un grib strādāt godīgi, tie arī šobrīd maksā nodokļus. Savukārt tie, kas negrib vai nevar samaksāt, visticamāk, vai nu bankrotē, vai vispār neliekas ne zinis un reģistrē nākamo uzņēmumu. Tāpēc nezinu, vai būs daudz tādu, kuri būs spējīgi samaksāt iepriekš uzkrātos parādus.» Viņa gan atzina, ka vismaz daļa parādnieku šo iespēju, visticamāk, izmantos.
Jāatgādina, ka bez nodokļu parādu amnestijas apspriesti tiek vairāki citi apjomīgi ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumi - sākumdeklarēšanās ieviešana un ienākumu legalizācijas koncepcija, kas paredz fiziskām personām iespēju, apmaksājot samazinātu nodokļa likmi, padarīt savus līdz šim slēptos ienākumus likumīgus. Arī šī iniciatīva jau paspējusi izpelnīties kritiku gan no uzņēmēju, gan likumsargu puses. Raidījums Nekā personīga, atsaucoties uz prokuroru Juri Jurisu, norādīja, ka legalizācijas koncepcija var daļēji izjaukt valsts apsūdzības Aivara Lemberga (LunV) lietā. Savukārt finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas Rīgas prokuratūras vadītājs Vilnis Ulmis Dienai atzina, ka personīgi esot diezgan skeptiski noskaņots pret to, cik efektīvs šāds pasākums varētu būt, jo diez vai «tagad visi skries nomaksāt procentus un tas kaut kā uzlabos budžeta ieņēmumus».