Miljons popularizēšanai
Deficīta palielinājumu domes vadība pamato ar vēlmi arī turpmāk kā prioritāras saglabāt sociālo un izglītības jomu. Rīdziniekiem līdz gada beigām tiks piešķirti visi sociālie pabalsti līdzšinējā apmērā, pedagogi saņems pašvaldības piemaksas, kā arī vienreizējo pabalstu, sākot mācību gadu.
Šo mērķu īstenošanai budžeta grozījumu projektā, ko trešdien akceptēja domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja, iedalīti vairāki miljoni latu. Tiesa, ar to varētu arī nepietikt, ja rudenī būtiski pieaugs maznodrošināto skaits. «Mūsu prognozes ir, ka līdz gada beigām būs nepieciešami vēl aptuveni trīs miljoni latu, lai nodrošinātu pabalstus, kas iedzīvotājiem pienākas. Bet man ir cerība, ka mēs to pozitīvi atrisināsim,» saka Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Kurdjumovs (SC).
Izglītības nozare ir arī tā, kurai vislielākā summa atvēlēta investīciju programmā. Mācību iestāžu remontiem, rekonstrukcijai un būvniecībai paredzēti 25,4 miljoni latu. Papildu nauda piešķirta arī, lai uzlabotu drošību - pie skolām no 1.septembra dežurēs pašvaldības policija.
Pašvaldība plāno izveidot arī pilnīgi jaunu Rīgas atpazīstamības un investīciju piesaistes programmu, lai veicinātu pilsētas budžeta ieņēmumus. Tai paredzēts atvēlēt vienu miljonu latu.
Iet nesāpīgāko ceļu
«Apsveicu ideju par miljona novirzīšanu tūrisma un Rīgas popularizēšanai, taču nav jau izstrādāts nekāds plāns, kā nauda tiks tērēta,» atzīmē domes opozīcijas partijas Jaunais laiks (JL) frakcijas vadītājs Edgars Jaunups un bažījas, ka līdzekļus izlietos nelietderīgi. Budžetu kopumā JL neatbalsta, jo nav apmierināts, ka tik plaši tiek tērēti iekrājumi, tā vietā būtu iespējams mazināt administratīvo aparātu. «Finansēt budžeta deficītu ar uzkrājumu ir ērta un nesāpīga metode, bet tā ir problēmas atlikšana,» saka E.Jaunups, piebilstot, ka iekrājumi būtu jāpataupa nākamajam gadam.
Domes vadība nepiekrīt pārmetumiem, ka administratīvie izdevumi netiek mazināti. Mēra Nila Ušakova (SC) preses sekretāre Anna Kononova stāsta, ka atalgojuma fonda samazināšana vien ļaus budžetā ietaupīt 9,1 miljonu latu. Bez tā pašvaldībā paredzētas strukturālas izmaiņas, to skaitā izpilddirekciju samazināšana no sešām uz trijām, vairākuma aģentūru likvidēšana un departamentu apvienošana.
Vēl viens veids, kā pašvaldības plāno taupīt, ir tai piederošajās daudzdzīvokļu mājās apkures sezonā pazemināt apkures un karstā ūdens temperatūru naktī. Kā skaidro Mājokļa un vides komitejas vadītājs Vjačeslavs Stepaņenko (LPP/LC), līdz šim tas praktizēts tikai brīvprātīgi, jo nav bijis reglamentēts. Mainīga temperatūras režīma ieviešana ļautu samazināt siltumenerģijas rēķinus pat līdz 30%.