Pīķa sezona - dārgākā
Lai gan Latvijai tuvākā ir Skandināvija, kas, par spīti dārdzībai, ir samērā populārs galamērķis (īpaši Ores kūrorts Zviedrijā), visiecienītākie tomēr ir Alpi (sevišķi Livinjo Itālijā un Bādgašteina vai Īšgla Austrijā), izkonkurējot lēto Slovākiju un Čehiju. Slēpošana Gruzijā, Urālos, Andorā un citās eksotiskākās vietās, šķiet, nekad nebūs masveidīga, jo Alpos kūrortu un trašu ir visvairāk un arī sniega garantija vislielākā, jo kalni ir augstāki.
Katram slēpotājam ir sava izpratne, kādam jābūt labam slēpošanas kūrortam, tāpēc ieteikt konkrētas vietas, kurp vislabāk doties iesācējam, īsti nevar. Teorētiski varētu sākt ar zemākiem kalniem, taču praktiski zilās iesācēju trases ir visos Eiropas kūrortos, teic Impro ceļojumu konsultante Aiva Freiberga. Savukārt SIA Aktīvās atpūtas centrs direktors Normunds Spickus iesaka vadīties pēc savām vēlmēm (gribas «sporta nometni» vai relaksētu izklaidi) un vairākiem vispārējiem kūrortu parametriem.
Pirmkārt, kāds ir trašu augstums virs jūras līmeņa (kūrortu ciemati parasti atrodas ap 1 km zemāk). Ja slēpošana norit virs 2000 metriem, sniegs būs labāks, taču kūrorts dārgāks un aklimatizēšanās - ilgāka. Otrkārt, līdzināto trašu kopējais garums. Katrā kalnu valstī ir mazi kūrorti, kur tas ir 30-50 km, vidēji ar 100-150 km, bet lielākajos trašu kopgarums sasniedz pat 600 km. Jo kūrorts lielāks, jo cenas augstākas un slēpotāju trasēs vairāk, sevišķi sezonas pīķa periodā - ap Ziemassvētkiem un Jauno gadu un no februāra sākuma līdz marta vidum. Toties būs vairāk iespēju doties tālākās «ekskursijās», izmantojot pacēlāju - trašu sistēmu. Vēl viens parametrs ir kūrortu kompaktums - vai trases tajā ir vienkopus, vai arī uz katru jābrauc ar slēpotāju busiņu (kas gan parasti iekļauts pacēlāja kartes cenā).
Slēpošanas izmaksas dažādās valstīs pamatā atšķirsies dzīvošanas un ēšanas pozīcijās, jo pacēlāju karšu cenas visur ir puslīdz vienādas. Tiesa, augstākas tās būs lielākos kūrortos, kur trašu vairāk, un pīķa sezonā - tad pacēlāja karte vienam pieaugušajam uz sešām dienām maksās 130-260 eiro. Izdevīgāk ir pirkt karti uzreiz uz visu slēpošanas laiku. Dažos kūrortos tai vajadzēs fotogrāfiju, un it visur par karti būs jāiemaksā 2-5 eiro depozīts, ko varēs saņemt atpakaļ, karti nododot. Lielajos kūrortos ir dažādas kombinētās pacēlāju kartes, kas ir lētākas, ļauj slēpot noteiktā kūrorta daļā un ir labs variants iesācējiem, kuri diez vai spēs vienā nedēļā apgūt visus piedāvātos plašumus.
Sestdiena - sestdiena
Arī laiks, kad braukt slēpot, jāizvēlas atkarībā no kūrorta. 1000 m augstumā drošāks laiks būs pīķa sezona, bet virs 2000 m sniega būs gana arī decembrī un marta beigās. Līdz janvāra vidum gan biežāk snieg, martā trases sāk kausēt saule.
Dzīvošana Alpos pamatā tiek organizēta no sestdienas līdz sestdienai un lielākoties viesnīcās 1-3 vietu numuriņos ar cenā iekļautām brokastīm un vakariņām (vai tikai brokastīm) vai 2-10 vietu apartamentos, kas ir lētāki un kur ēst var gatavot paši. Visas rezervācijas var veikt jau gadu iepriekš, lai gan ne vienmēr var savu dzīvi tik tālu saplānot, tāpēc vislabāk sākt rosīties rudenī. Trīszvaigžņu viesnīca Alpos septiņām naktīm var izmaksāt ap Ls 300, apartamenti - ap Ls 150 no cilvēka. Taču galvenais, ko liek aiz auss tūrisma firmu pārstāvji, - jāievēro «sestdiena - sestdiena» princips, lai, piemēram, ar laikus, bet bez apdomas nopirktu lētu aviobiļeti visi plāni neatdurtos pret to, ka nedēļas vidū mājoklis noskatītajā kūrortā nav dabūjams.
Ēšanas jautājums ir ļoti individuāls. Vienīgā valsts, kur pārtika būs lētāka nekā pie mums, ir Slovākija. Ēdienreize krogā Austrijā un Itālijā vienam cilvēkam maksās ap 15 eiro, Francijā, Šveicē, Skandināvijā - 20 eiro un vairāk. Ja pārtiku ved līdzi no Latvijas, nekad nav jēgas ņemt pilnīgi visu, jāskatās, kas kurā valstī lētāks, uzsver N. Spickus. Viņš lēš, ka kopumā, ja ir savas slēpes, brauciens uz Alpiem dārgajā sezonā var izmaksāt, sākot no Ls 450 (ceļš + miteklis + pacēlājs).
Neklausīt tikai draugus
Slēpošanas/snovošanas inventāra nomas maksa Eiropas kūrortos var atšķirties atkarībā no tā klases, taču maksa sākas vidēji no 12 eiro par dienu. Tas būs dārgāk vai tikpat, cik Latvijā, tomēr N. Spickus bilst, ka savas slēpes jāpērk tikai tad, ja slēpot sanāk biežāk nekā vienreiz gadā Alpos un desmitreiz sezonā Latvijā. Savukārt kvalificēta instruktora pakalpojumi Latvijā maksās ap Ls 10 stundā, bet Alpos - 20 eiro, ja tas būs grupai no Latvijas līdzi braucis instruktors, vai 25-30 eiro, ja vietējais.
Veselības apdrošināšana nepieciešama gan pieredzējušam slēpotājam, gan iesācējam. «Latvijā medicīniskās palīdzības izmaksās nav starpības, vai pakriti uz ielas vai kalnā, bet Alpos gan,» saka N. Spickus. A. Freiberga dod padomu iesācējiem iegādāties arī t. s. trešās personas apdrošināšanu - gadījumiem, ja pats kādam uz kalna uzskrien virsū.
Lai viss izdotos, jāizvērtē savi spēki un pirms braukšanas jāpakonsultējas ar tūrisma firmām, instruktoriem un draugiem vai paziņām, iesaka tūrisma firmu darboņi. Pēdējo stāstīto un apgalvoto gan nevajag uztvert kā likumu. Jāsaprot, kas būs piemērotāks pašam iesācējam. Varbūt pirmajā reizē ir vērts doties izlūkos ar grupas autobusu.