Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) kongresā tika pieņemta rezolūcija, kurā Saeima un Ministru kabinets aicināti periodā no 2014. gada līdz 2020. gadam daļu Eiropas fondu naudas dalīt kvotās pēc principa «nauda seko cilvēkam», vienlaikus ļautu ar to rīkoties pēc vietējo attīstības plānu vajadzībām.
Līdz šim pastāvošais sektoriālais jeb nozaru dalījums, pēc pašvaldību vadītāju domām, nav attaisnojis cerības. Tas darbojies pārāk neefektīvi, jo pašvaldības bijušas spiestas piedalīties konkursos, kas tām nemaz nav svarīgi, lai iegūtu vismaz kaut kādu naudu. Ogres novada priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs uzskata, ka, ļaujot pašvaldībām pašām izvēlēties prioritātes, tiks paātrināta pārāk lēnā Eiropas naudu apguve. «Ātrāk apgūstot Eiropas naudu, aktīvāk tiks sildīta visas valsts ekonomika,» teic E. Bartkevičs un uzsver, ka lielākajā daļā pašvaldību Eiropas fondu nauda ir vienīgā iespēja attīstīties.
Aptaujātie novadu priekšsēdētāji kvotu principu uztver kā pozitīvu pārmaiņu neatkarīgi no novada lieluma. «Tagad mēs kā liels novads zaudējam, jo, par spīti 32 000 iedzīvotāju, tiekam vērtēti kā viena vienība. Ja, piemēram, no katra novada projektu konkursam iespējams pieteikt vienu izglītības iestādi, citur varbūt ar to pietiek, taču mums tādu ir daudz. Tas beidzot ļautu arī plānot budžetu ne tikai gadu uz priekšu, bet arī triju vai četru gadu periodā,» skaidro Rēzeknes novada priekšsēdētājs Monvīds Švarcs.
Arī nelielā Rundāles novada vadītājs Aivars Okmanis uzskata, ka kvotu sistēma būtu ieguvums: «Patlaban mums ir nepieciešams labot ceļu segumu, bet varam pieteikties tikai konkursiem, kuros atbalsta apgaismojuma un ceļa apmaļu uzstādīšanu. Tas ir svarīgi, taču mums nozīmīgāk ir realizēt primārās prioritātes, nevis mūsu piecpadsmito vai devīto prioritāti, ko pieļauj patlaban esošā sistēma.»
Jaunās sistēmas izstrādē līdz ar LPS darbojusies arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, ideju akceptējusi arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Tās ministra Raimonda Vējoņa padomnieks Indriķis Putniņš skaidro, ka brīva izvēle naudas ieguldīšanā nenozīmē kontroles neesamību. «Teritoriālā naudas piesaiste nozīmētu, ka pašvaldības naudu apgūst atkarībā no savām attīstības programmām. No teritoriālās pieejas ieguvēja būs visa valsts,» teic I. Putniņš.
Satiksmes ministrija (SM) uzskata, ka šāds LPS ierosinājums ir rūpīgi jāvērtē, turklāt tikai attiecībā uz Eiropas fondu nākamo plānošanas periodu, par kuru vēl nav skaidras informācijas ne par finansējuma apjomu, ne programmām. «Ministrijas pārziņā esošās ES fondu aktivitātes paredz ieguldījumus infrastruktūrā, un, vērtējot LPS priekšlikumu, jāskatās, kāda tās daļa pieder valstij un kāda - pašvaldībām. Jāatceras, ka infrastruktūru izmanto visi - gan iedzīvotāji, gan valsts viesi, ne tikai pašvaldības. Taču SM uzskata, ka attiecīgs finansējums ir novirzāms arī pašvaldībām, jo tās zina, kas uz vietas ir nepieciešams,» teikts SM paziņojumā.
Savukārt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītājs Andris Ozols atgādina, ka līdzīga kvotu sistēma jau ir bijusi agrāk īpaši atbalstāmām teritorijām. «Arī tagad speciālā programmā uzņēmumiem, kuru produkcijai ir augsta pievienotā vērtība, ja tie atrodas ārpus Rīgas, tiek piešķirti vairāk punktu, tā ļaujot konkurēt ar Rīgas uzņēmumiem. Citas valstis realizē programmu «jo tālāk no galvaspilsētas, jo lielāks finansējuma īpatsvars», taču tas var radīt tirgus kropļojumus, jo uzņēmumi no Rīgas, lai saņemtu finansējumu, var reģistrēties citur, bet darbību turpināt Rīgā. Tāpēc kvotu sistēmai es iebilstu, bet uzskatu, ka jāsaglabā atbalsta intensitāte atkarībā no reģioniem, jo Latvijas galvenā problēma neaprobežojas ar to, ka reģioni nav konkurētspējīgi - visas Latvijas konkurētspēja ir zem lielas jautājuma zīmes,» saka A. Ozols.
Skeptisks pret kvotu sistēmas ieviešanu ir arī DnB NORD bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. «Šāda pieeja veicinās daudzu mazu un neefektīvu projektu īstenošanu. Mums jau ir sabūvēts gana daudz kultūras namu un attīrīšanas iekārtu vietās, kur pēc desmit gadiem gandrīz neviens nedzīvos. Tā būtu kā ugunskura pagaļu izmētāšana, tādējādi nodrošinot, ka tās visas izdziest, bet paliek tumsa un aukstums,» salīdzina P. Strautiņš. Viņš uzskata, ka galvenajam ES fondu izlietošanas mērķim jābūt nacionālas nozīmes projektu īstenošanai.