Tikšanos rīkoja Radošās savienības, atceroties 1988.gada plēnumu un rosinot sākt diskusiju par to, kā pārvarēt krīzi kultūras nozarē. Kā pasākuma noslēgumā atzīmēja viens no plēnuma organizētājiem publicists Haralds Matulis, plēnums nav uzskatāms par «izcilu», tajā piedalījās lielākoties vecākās un vidējās paaudzes radošo profesiju pārstāvji. Dienas laikā klausītāju, kuru vidū bija salīdzinoši maz Latvijas ievērojamāko kultūras darbinieku, skaits strauji ruka - plēnuma pirmajā sesijā Nacionālā teātra zāle un pirmais balkons bija pārpildīti, bet, balsojot par rezolūciju, aizpildīta bija aptuveni trešā daļa zāles. Turklāt strikto laika ierobežojumu un formalizētās plēnuma norises kārtības dēļ nebija diskusiju par izteiktajiem priekšlikumiem.
Kopumā plēnums tomēr raksturoja inteliģences izjūtas šodien - sākot ar zīmīgiem sīkumiem, piemēram, zāles aplausiem, kā runātāju piesakot bijušo Valsts prezidentu Vairu Vīķi-Freibergu, un klusumam, uz skatuves kāpjot tagadējam valsts galvam Valdim Zatleram, līdz runu tematikai. Vairākums ar nožēlu salīdzināja situāciju atmodas laikā un šodien, daļa pievērsās šābrīža situācijas raksturojumam.
Tikai neliela daļa jaunākās paaudzes pārstāvju riskēja izteikt konkrētus ierosinājumus, kā pārvarēt krīzi kultūras nozarē. Piemēram, rakstniece Ieva Melgalve ierosināja turpmāk finansēt īstermiņa kultūras projektus, atmaksājot rīkotājiem tajos ieguldīto pēc tam, kad izvērtēts, cik daudz publikas tie spējuši ieintere sēt.
Savukārt Zane Kreicberga rosināja turpmāk no valsts budžeta finansēt nevis konkrētas kultūras organizācijas, bet gan apmaksāt noteiktu funkciju veikšanu, konkrētus, valsts pasūtītus darbus.
Kultūras ministrs Inta Dālderis (TP) norādīja uz kultūras nozares prioritātēm - nacionālu vērtību saglabāšana, kultūras produktu pieejamība visā Latvijā, budžeta efektīva izlietojuma kontrole, kā arī nozares vispārējs audits. Ministrs solīja iestāties par PVN samazināšanu grāmatām un Valsts kultūrkapitāla fonda finansēšanas principa mainīšanu.