ES fondu vadošajā Finanšu ministrijā (FM) Dienai norāda, ka iespēja avansēt ES fondu projektu izdevumus paredzēta atsevišķos gadījumos, ņemot vērā problēmu nodrošināt pietiekami ātru projektu realizāciju. «Ierobežota finansējuma apstākļos, kādi Latvijā bija izveidojušies krīzes ietekmē, nereti avansa maksājumi ir būtisks stimuls projekta sākšanai un realizācijai,» skaidro FM pārstāve Baiba Melnace.
VK pārbaudēs konstatējusi, ka avansēšanas praksi visvairāk piekopj reorganizētā Vides, kā arī Satiksmes ministrija (SM). Tā pērn nogalē avansos pārskaitījusi 50,16 miljonus latu sešiem Kohēzijas fonda (KF) projektiem un Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektiem 18 pašvaldībām. Kopumā no SM pērn nogalē avansos pārskaitītajiem ES fondu resursiem līdz šā gada marta beigām joprojām nebija izmantoti 99%. Tostarp ne santīma no avansā atvēlētajiem 22,3 miljoniem latu nebija izmantojis SM paspārnē esošais Pasažieru vilciens (PV). Tam nauda pārskaitīta, neskatoties uz to, ka konkurss jauno vilcienu iegādei vēl nav noslēdzies, uzsvēra valsts kontroliere.
SM skaidro, ka pērn vidū sākto vilcienu iepirkumu sākotnēji bija plānots noslēgt šā gada februārī, taču konkurss esot tehniski sarežģīts un piedāvājumu iesniegšanas termiņš pagarināts. No iepirkuma tālākās norises būs skaidrs, vai PV spēs nodrošināt izdevumus avansa apmērā. Ja tas nenotiks, avanss būs jāatmaksā. Savukārt minētās 18 pašvaldības ir veikušas iepirkumus, un to plānotie rekonstrukcijas darbi varēs sākties šajā būvsezonā, skaidro SM.
FM apgalvo, ka avansu izmaksa ES fondu sistēmā ir likumīgs un atzīts finanšu instruments. Atbilstoši normatīviem avansa saņēmējam ir jāatskaitās par finansējuma izmantošanu sešu mēnešu laikā pēc avansa saņemšanas vai 12 mēnešu laikā, ja tiek īstenots projekts, kam piešķirts komercdarbības atbalsts. Ja finansējuma saņēmējs nevar izlietot avansu noteiktajā termiņā, tas informē atbildīgo iestādi, kas tālāk izvērtē avansa maksājuma atdošanas lietderību u.c. FM norāda, ka kopumā 2008.-2010. gadā avansos par ES fondu daļu izmaksāti 367 miljoni latu, no tiem 216,3 miljoni latu pērn otrajā pusē.
SM pērn beigās bija iespēja izmaksāt avansus, ņemot vērā, ka citas ministrijas pagājušā gada otrajā pusē paziņoja par nespēju apgūt tām paredzētās ES fondu naudas. FM skaidro, ka tā visu pagājušo gadu vērsusi valdības un atbildīgo ministriju uzmanību uz sākotnēji plānoto ES fondu apguves tempu neievērošanu. Līdzīga situācija veidojas arī šogad - patlaban ir apgūti 60% no tiem resursiem, kas līdz šim būtu jāapgūst. «FM uzskata, ka tas nav pieļaujams, un par šo jautājumu ir informējusi Ministru kabinetu un Saeimu,» norāda B. Melnace. Viņa saka, ka atsevišķos gadījumos tieši avansa esamība nodrošina efektīvu līdzekļu apguvi, nevis liek apšaubīt naudas izlietojuma lietderību.»
Valsts kontroliere neapšauba avansu likumību un nepieciešamību, taču, viņasprāt, nav saprotams, kāpēc avanss ir jāpārskaita jau tad, kad līgums vēl nav noslēgts, vai sliktāk - nav noslēdzies konkurss. «Ir runa par to, ka nauda avansā tiek pārskaitīta, kad reālas darbības vēl nenotiek (..). Valstij tie parādās kā izdevumi, taču patiesībā nauda pārskaitīta komercsabiedrībām, kas, iespējams, daļā gadījumu ar tiem pelna, bet valstij aug budžeta deficīts (..). Tā nav pareiza politika, jo ES līdzekļu mērķis ir radīt pievienoto vērtību.» Paredzētais avansēšanas instruments saistīts ar valdības lemto, lai pilnā apmērā izlietotu visu 2010. gada budžeta naudu ES fondu aktivitāšu īstenošanai un sasniegtu ES fondu apguves mērķus, norāda VK, kura gatavojas sniegt savus ieteikumus ES fondu vadošajai iestādei FM.