No valdības atbildību prasa 64% igauņu un 70% lietuviešu. Bet kaimiņi tomēr vairāk uzticas, ka viņu valdības to ir spējīgas izdarīt, - tādu ir 24% lietuviešu un 46% igauņu. Lai gan Latvijā eiroskepse pieaug, 44% latviešu uzskata, ka ekonomiskās situācijas uzlabošanos varam gaidīt, ja palīdzēs Eiropas Savienība (ES). Taču mūsu kaimiņi uz ES atbalstu paļaujas vairāk - to dara 55% Igaunijas un 58% Lietuvas iedzīvotāju. ES kopumā cilvēki vislielāko atbalstu gaida no nevalstiskajām organizācijām (62%) un tic paši saviem spēkiem (59%).
Šo socioloģisko aptauju finansēja Eiropas Komisija, lai noskaidrotu ES pilsoņu viedokli dažādos jautājumos attiecībā uz nabadzību un sociālo atstumtību dalībvalstīs. Aptauja vienlaikus ir gan apkopojums 2010. gadā izvirzītajam uzdevumam - cīņai pret nabadzību -, gan aizsākums jaunai iniciatīvai, kuru plānots īstenot nākamajā desmitgadē. Tas ir pasākumu kopums, kuru rezultātā ES nabadzīgo cilvēku skaitam vajadzētu sarukt par 20 miljoniem. Patlaban nabadzībā dzīvo 81 miljons jeb 16,5% eiropiešu. Latvijā šie skaitļi ir dramatiskāki: dziļš trūkums skāris pusmiljonu jeb 25,6% iedzīvotāju. Lietuvā - 671 000 jeb 20% iedzīvotāju, bet Igaunijā - 259 000 jeb 19,5% iedzīvotāju.
Socioloģiskā aptauja parāda arī to, kā dažādās valstīs nabadzība izpaužas, kādas dzīves jomas tā ietekmē visvairāk. Par nabadzīgiem cilvēkiem latvieši un lietuvieši uzskata lielākoties tos, kuri spiesti iztikt no sociālajiem pabalstiem, savukārt igauņi - cilvēkus, kuru ienākumi ir mazāki nekā valstī noteiktais iztikas minimums.
Pārāk zemas algas gan Latvijā (62%), gan Lietuvā (60%) tiek uzskatītas par nozīmīgāku trūkuma cēloni nekā bezdarbs. Bet Igaunijā par nabadzības pamatu uzskata galvenokārt bezdarbu, kā tas ir arī ES kopumā.
Taču vērtējot, kuri cilvēki visvairāk pakļauti nabadzības riskam, bezdarbs visā Eiropas Savienībā (56%), kā arī Baltijas valstīs tiek uzskatīts par pašu lielāko biedu - tā domā apmēram 70% aptaujāto. Visi baltieši ir vienoti, dažāda veida atkarības nosaucot par otru galveno nabadzības iemeslu un uzskatot, ka tas attiecas uz pusi trūkumcietēju. ES kopumā cilvēki gan tā nedomā, tikai piektdaļa uzskata, ka atkarības un nabadzība būtu tieši saistītas.
Vien piektā daļa Latvijas iedzīvotāju visus rēķinus spēj samaksāt bez grūtībām. Igaunijā šādu problēmu nav 38%, bet Lietuvā - 37% iedzīvotāju. Mums ir arī visvairāk cilvēku, kuri iestiguši kredītsaistībās un laikus ar tām netiek galā, - apmēram 5% -, tas ir vismaz divkārt vairāk nekā kaimiņvalstīs.
Tomēr ir vairākas jomas, uz kurām katra cilvēka materiālais stāvoklis tik tieši neattiecas. Latvijas iedzīvotāju vairākums uzskata, ka nabadzība netraucē dzīvot normālā mājoklī, iegūt augstāko izglītību vai tālākizglītību (89%), kā arī nodibināt savu uzņēmumu vai saņemt medicīnas pakalpojumus, kad tas ir nepieciešams (87%). Šajā ziņā tikpat kā neatšķiramies no igauņiem un lietuviešiem. Aptauja apstiprina to, ka cilvēku ekonomiskā situācija ietekmē arī viņu sociālos kontaktus. Visā ES tikai pusei cilvēku izdevies saglabāt savu iepriekšējo draugu un paziņu loku, un tā tas ir arī Igaunijā un Latvijā. Lietuviešiem labāk izdevies pārvarēt ekonomiskās krīzes radīto atsvešinātību, tāpēc vecos draugus zaudējusi apmēram trešdaļa cilvēku.