Rīgas pilsētas Īres valdes priekšsēdētāja Narine Abagjana uzsver, ka 2012. gadā valdē saņemtas aptuveni 1000 sūdzības, kas saistītas ar īres tiesiskajām attiecībām. Viņa norāda, ka lielākā problēma ir rakstisku līgumu nenoslēgšana, līdz ar to grūti palīdzēt cilvēkiem, jo īrnieku un izīrētāju attiecības nav nekā reglamentētas.
«Diemžēl Latvijā šī ir vāji kontrolēta tautsaimniecības nozare, kurā samilzušu jautājumu risināšanu apgrūtina tas apstāklis, ka valstij nav zināmi konkrētie dati, kurus atklāj pētījums,» secina N. Abagjana, norādot, ka īres joma ir «pat ēnu ekonomikas pusē».
Problēma pastāv arī tāpēc, ka izīrētājs bieži vien negrib deklarēt savus ienākumus, bet īrnieki bieži atsakās no oficiāla līguma, jo tad maksājums par dzīvokļa īrēšanu varētu būt mazāks.
N. Abagjana uzsver, ka četru gadu laikā nav bijis neviena gadījuma, kad Īres valdē būtu ieradies cilvēks, kam būtu pie notāra slēgts īres līgums.
Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Inese Bindemane uzsver, ka 41% izīrētāju maksājumus saņem skaidrā naudā, tādā veidā nesamaksājot nodokļus, bet viņa arī atzīst, ka likumdevējam būtu jāstrādā pie normatīvo aktu regulējuma. Arī N. Abagjana norāda, ka nepieciešams pārskatīt likumu Par dzīvojamo telpu īri, kas tapis 1993. gadā, bet jāpielāgo mūsdienu aktualitātēm. LETA