Putekļu sērga Rīgā
«Gaisa kvalitāti Latvijā visumā var vērtēt kā labu. Par to liecina pieejamie gaisa kvalitātes monitoringa rezultāti. Tomēr īpaša vērība veltāma lielo pilsētu gaisa kvalitātes jautājumiem, kur pastāv iespēja, ka laika gaitā bez papildu pasākumiem gaisa kvalitāte varētu pasliktināties,» norāda galvenā par vidi atbildīgā institūcija Latvijā - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes docente Iveta Šteinberga skaidro, ka, pēc pašreizējiem mērījumu rezultātiem, sliktākā gaisa kvalitāte ir Rīgā, bet pārējā Latvijā tā kopumā ir laba. Rīgas domes (RD) Gaisa un ūdens aizsardzības nodaļas speciālists Jānis Kleperis uzsver, ka Rīgai vislielākās problēmas ir ar putekļiem jeb cietajām daļiņām, kas var būt gan smalkas, gan rupjākas. «Smalkās daļiņas galvenokārt rodas sadegšanas procesos - autotransporta iekšdedzes dzinējos, mājsaimniecībās vai rūpniecībā izmantotās sadedzināšanas iekārtās, it īpaši biomasas kurināmā gadījumā. Arī zaru, lapu un kūlas dedzināšana dod pilsētas fona piesārņojumu ar daļiņām. Savukārt rupjāko daļiņu izcelsme galvenokārt ir no autotransporta riteņu saceltiem putekļiem, celtniecības darbiem, birstošu kravu pārkraušanas,» saka gaisa kvalitātes eksperts Rīgā. Pēc Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes docentes teiktā, cieto daļiņu piesārņojuma līmenim kopumā Latvijā pēdējo desmit gadu laikā ir tendence samazināties, lai gan ne pietiekami efektīvi, jo diennakts robežlieluma pārsniegumi Rīgā tiek konstatēti ik gadu. RD gaisa monitoringa stacijas mērījumi liecina, ka pērn Rīgā, Brīvības ielā, bija vairāk nekā 100 putekļaino dienu gadā, bet Krišjāņa Valdemāra ielā šādu dienu skaits pārsniedza 40, lai gan likumdošanas normatīvi un ES regulas pieļauj, ka tikai 35 dienas gadā atļauta cieto daļiņu normatīvu pārsniegšana. «Pēdējo desmit gadu mērījumi parāda, ka slāpekļa dioksīda (indīga sarkanbrūna gāze, kas rodas dažādos sadegšanas procesos) gada vidējo koncentrāciju palielināšanās Rīgas centrā un brīvostas tuvumā ir vislielākā, arī Ventspilī novērots salīdzinoši neliels palielinājums, bet pārējās Latvijas pilsētās gaisa kvalitāte uzlabojusies,» zina stāstīt Šteinberga. Savukārt Kleperis norāda, ka gaisa monitoringa stacija Tvaika ielā, kas kontrolē Rīgas brīvostas radīto rūpniecisko piesārņojumu, reizēm konstatē arī pārmērīgu benzola koncentrāciju gaisā. «Pagājušajā gadā mums laimējās, bet iepriekšējos divos gados benzola gada vidējā koncentrācija bija lielāka par pieļauto normu - vairāk nekā 5 mikrogrami uz kubikmetru,» teic Kleperis.
Pie vainas transports
Latvijā radīto piesārņojuma avotu spektrs ir ļoti plašs, bet galvenokārt gaisa kvalitātes problēmas pie mums rada transports un mājsaimniecību individuālā apkure. Arī Rīgas gaisa kvalitātes speciālists atzīst, ka vislielākā putekļu un slāpekļa dioksīda koncentrācija Rīgas centrā novērota pie intensīvas satiksmes. «K. Valdemāra ielā vien ir četras joslas, un laikā no četriem līdz septiņiem pēcpusdienā šeit kājām var aiziet ātrāk, nekā pārvietojoties ar transportu. Un tas automašīnu skaits, kas traucas cauri Rīgas centram, ir apmēram 25 tūkstoši vienību dienā,» stāsta Kleperis. Viņš arī norāda, ka pērn zinātnieki apjomīgā pētījumā ņēmuši putekļu paraugus, lai analizētu to sastāvu. Pētījumā arī noskaidrots, ka Rīgas centrā autotransporta noslogotās ielās līdz pat 90% gadījumos putekļu avots ir tieši transports. Vides speciālists uzsver, ka liela loma ir arī tam, ar cik vecām automašīnām iedzīvotāji pārvietojas, - jo vecāks auto, jo vairāk kaitīgo izmešu. Gaisa kvalitāti uzlabot vai, gluži pretēji, pasliktināt var arī laikapstākļi. «Vissliktāk ir sausā, skaidrā laikā, kad piesārņojums neizkliedējas un sakrājas. Bet, ja uzpūš tāds kārtīgs vējš, viss iztīrās,» saka Kleperis, piebilstot - jo lielāks vēja ātrums, jo ātrāk piesārņojums izkliedējas. Savukārt lietus samazina gāzveida piesārņojuma līmeni, jo tās nedaudz šķīst ūdenī. Arī nokrišņu dēļ samazinās cieto daļiņu radītais piesārņojums.
Kaitē videi un cilvēkam
Jaunākais Pasaules Veselības organizācijas pētījums, kas publicēts šā gada martā, rāda, ka gaisa piesārņojums pasaulē izraisa apmēram septiņu miljonu cilvēku nāvi ik gadu. Tas var radīt sirds un asinsvadu, un elpošanas orgānu slimības, kā arī vēzi. «Par bīstamākajiem piesārņotājiem mūsdienās tiek uzskatītas cietās daļiņas, jo tās ir ļoti daudzveidīgas gan pēc formas, gan pēc sastāva. Parasti uz to virsmas ir sorbējušies dažādi smagie metāli, kuri ir kancerogēni, un, izstrādājot normatīvus cietajām daļiņām, netika atrasts cilvēkiem drošs piesārņojuma līmenis, tas nozīmē - pat nelielā koncentrācijā tās ir kaitīgas,» uzsver Šteinberga. Pasaules Veselības organizācija norāda - cietās daļiņas jeb putekļi var samazināt dzīvildzi līdz pat astoņiem, deviņiem mēnešiem, un tie atmosfērā tik ātri neizkliedējas, saglabājas ilgāk, līdz pat nedēļai. Arī ilgstoši atrodoties slāpekļa dioksīda ietekmē, var rasties klepus, aizsmakums, elpas trūkums. Gaisa piesārņojums ir kaitīgs ne tikai mūsu veselībai, bet arī apkārtējai videi, jo negatīvi ietekmē ūdens un augsnes kvalitāti, kaitē ekosistēmām, radot pārmērīgu piesārņojumu ar slāpekli jeb eitrofikāciju un skābo lietu. «Baltijas valstīs tieši Rīgā konstatēts augstākais slāpekļa dioksīda piesārņojums, pēc tam seko Viļņa, bet labākā gaisa kvalitāte ir Igaunijā,» stāsta Šteinberga.
Draud ar tiesu
Uz gaisa kvalitātes problēmām Latvijā šā gada jūlijā norādīja arī Eiropas Komisija (EK), uzsverot, ka nepieciešamos gaisa kvalitātes pasākumus iedzīvotāju veselības uzlabošanai valsts nav īstenojusi pietiekami. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija stāsta, ka EK pārmetumi saistīti tieši ar gaisa piesārņojumu normu pārsniegšanu Rīgā, jo paaugstināta putekļu un slāpekļa dioksīda koncentrācija galvaspilsētā novērota jau kopš 2005. gada. «Latvijas saziņa ar Eiropas Komisiju par šo jautājumu nav aizsākusies tikai šobrīd. Tā norisinās kopš 2010. gada, kad EK ierosināja pārkāpuma procedūru pret Latviju par putekļu pārsniegumiem Rīgas centrā,» norāda ministrijā, piebilstot, ka Rīga gaisa kvalitātes normu atbilstību ES direktīvas prasībām vēl aizvien nav spējusi nodrošināt. Jau atkārtoti saņemtais EK brīdinājums par normu neievērošanu ir īpaši nopietns, jo jautājums par Latvijas nepildītajām saistībām, pārkāpjot direktīvas, var nonākt Eiropas Kopienu tiesā.
Rīcības programma
Daudzas vecās Eiropas lielās pilsētas ar gaisa piesārņojumu cīnās jau no deviņdesmitajiem gadiem, izstrādājot dažādas rīcības programmas un realizējot dažādus pasākumus, piemēram, pilsētām tiek izbūvēti apvedceļi, ieviesta iebraukšanas maksa sastrēgumstundās, veidotas bezmaksas stāvvietas nulles emisiju transportam (elektriskās, ūdeņraža, saspiesta gaisa automašīnām). Arī Rīga pie rīcības programmas izstrādes ir ķērusies vairākkārt, un pirmoreiz tā tapusi laika periodam no 2004. līdz 2009. gadam. «Izvērtējot pašlaik esošo gaisa kvalitāti Rīgā, ir secināms, ka šīs rīcības programmas ieviešana ir devusi pozitīvus rezultātus, lai gan izvirzītie mērķi gaisa piesārņojuma samazināšanai pilsētas centrā nav pilnībā sasniegti,» norāda Kleperis. Taču Šteinberga uzsver, ka galvaspilsētai nav izdevies panākt rīcības programmā izvirzīto mērķi - samazināt transporta plūsmu Rīgas centrā par 35%. Rīga ir izstrādājusi arī jau otro pilsētas gaisa kvalitātes rīcības programmu laika periodam no 2011. līdz 2015. gadam un, pēc Klepera stāstītā, tieši tagad tā tiek papildināta ar vairākiem jauniem pasākumiem un idejām. Jaunā rīcības programma paredz galvaspilsētas gaisa kvalitāti uzlabot ar virkni prioritāri veicamiem pasākumiem, piemēram, transporta plūsmas samazināšanu Rīgas centrā iecerēts panākt, novirzot smago autotransportu pa pilsētas apkārtceļiem un stimulējot iedzīvotājus automašīnas vietā izvēlēties sabiedrisko transportu. Plānots arī daudz biežāk ar speciāli šim nolūkam paredzētām automašīnām uzkopt ielas.