EP deputāte Sandra Kalniete (Vienotība), kura darbojas Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā, atzīst, ka «klonētu dzīvnieku gaļa» izklausās biedējoši, taču norāda, ka likumdošanu esot jāsāk gatavot laikus, pirms šī jaunā pārtika sasniegusi Eiropas ražotnes un tirgotavas: «Šobrīd mūs glābj tas, ka pagaidām dzīvniekus vieglāk un lētāk audzēt parastos veidos nekā klonēt. Bet tajā brīdī, kad klonēšanas tehnoloģijas attīstīsies, būs tā kā ar ģenētiski modificētiem organismiem - tūlīt atskanēs žēli gaudās balsis, kuras teiks, ka mēs ar šo gaļu varētu pabarot visus pasaules bada cietējus. Taču to nedrīkst pieļaut bez pietiekamas zinātniskās bāzes, kas pierādītu, ka ilgākā laikā šādas gaļas lietošana uzturā neradīs novirzes no normas.»
Jautājums par klonētu dzīvnieku gaļas izmantošanu Eiropas Savienības (ES) teritorijā tika aktualizēts jau iepriekšējā EP sasaukuma laikā, taču toreiz deputāti noraidīja Eiropas Komisijas (EK) iesniegtos likumprojektus. Tie paredzēja aizliegt ES gan klonēt lauksaimniecības dzīvniekus, gan importēt šo dzīvnieku klonus, kā arī tirgot no tiem ražotu pārtiku. Bijušā EP sastāva izvairīšanās no minēto likumu pieņemšanas tika pamatota ar daudzām neskaidrībām šajā jomā, turklāt strīdīgā lēmuma pieņemšanu kavēja negatīvā ES iedzīvotāju attieksme pret minēto gaļu. Eiropas Patērētāju organizācijas ģenerāldirektore Monika Gojēna atklāj, ka klonētu dzīvnieku vai to pēcnācēju gaļu uz saviem šķīvjiem nevēlas redzēt 80 procentu eiropiešu.
S. Kalniete norāda - jaunievēlētie parlamentārieši drīzumā atgriezīsies pie EK iesniegto tiesību aktu izskatīšanas, un šobrīd paredzams, ka tie spēkā varētu stāties ne agrāk kā pēc diviem gadiem. Jāpiebilst, ka vairākums ES dalībvalstu - tostarp Latvija - ir pret klonētu dzīvnieku gaļas izmantošanu pārtikā. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) paziņojis, ka mūsu valsts atbalsta EK iniciatīvu noteikt šai gaļai īpašu tiesisku regulējumu un uz laiku apturēt no kloniem ražotas pārtikas tirgošanu ES teritorijā.
Taču jau šobrīd skaidrs, ka klonētu dzīvnieku gaļas un piena aizliegšana ES teritorijā varētu nenākties viegli, jo zaļo gaismu šādai pārtikai dod Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde. Vairākkārtējos pētījumos tās speciālisti secinājuši, ka no nekaitīguma viedokļa nav nekādas atšķirības starp gaļu un pienu, kas ražots no dzīvnieku kloniem, un pārtiku, kas ražota no tradicionāli audzētiem dzīvniekiem. Arī medicīnas zinātņu doktors uzturzinātnieks Zigurds Zariņš Dienai norāda, ka neviens līdz šim veikts pētījums nav apstiprinājis klonētu dzīvnieku gaļas kaitīgumu: «Atšķirība varētu būt vienīgi garšas īpatnībās, bet tas būs jājautā kulināriem.» Vienīgais mīnuss klonēto dzīvnieku jautājumā esot to labturības problēmas - izmantotie sieviešu kārtas surogātdzīvnieki un paši kloni var just ciešanas, turklāt dažkārt tie neizdzīvo.
Jāpiebilst, ka klonēšana ir dzīvnieku pavairošana bezdzimumvairošanās ceļā, atsevišķa dzīvnieka šūnas kodolu ievietojot olšūnā, lai radītu ģenētiski identiskus atsevišķus embrijus, kurus pēc tam var ievietot surogātmātēs. Dzīvnieku klonēšanu savā teritorijā apstiprinājusi Argentīna, Austrālija, Brazīlija, Kanāda un Amerikas Savienotās Valstis, taču norādīt apjomus izvairījās.