H.Japiņš ir gatavs atrast investoru, kurš būtu ar mieru finansēt jauna ziedu paviljona celtniecību. Ieguldīto naudu viņam dažu gadu laikā atmaksātu puķu tirgotāji. H.Japiņam bijušas sarunas ar potenciālajiem investoriem no Holandes un Norvēģijas, kuri varētu izskatīt piedāvājumu, tomēr gan domnieki, gan ierēdņi ir pret.
«Es ar Japiņu runāju jau gadiem, un visu laiku viņš man Avatara līmenī stāsta savas fantāzijas. Ja viņam tā nauda būtu, viņš sen būtu atnācis ar konkrētu priekšlikumu,» tirgotāja plānu apšauba RDP direktors Agnis Kalnkaziņš (TP). Pat ja kāds investors atradīsies, tas uzstās, lai Saktā tirgotu tikai viņa ziedus, pārliecināts RDP vadītājs.
Arī domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks (LPP/LC) apgalvo, ka Latvijas puķu tirgotāji tad «paliks aiz borta». Lai sameklētu investoru, pašvaldībai būs jāsludina konkurss, kurā var uzvarēt kā H.Japiņa piesaistītais investors, tā arī kāds cits. «Mēs viņiem nevaram juridiski pateikt - uzbūvējiet, bet tur strādās tie paši mūsu tirgotāji. Mēs viņus tur vairs neredzēsim, bet redzēsim citus,» klāsta A.Ameriks.
H.Japiņš gan ir pārliecināts, ka ar investoru iespējams vienoties par visiem izdevīgiem nosacījumiem. Viņš pašvaldības nepiekāpību saista ar vēlmi nezaudēt lielos nomas ieņēmumus - no 38 tirdzniecības vietām ik mēnesi RDP saņem 4180 latu, taču, kur nauda paliek, H.Japiņam nav skaidrs.
«Ja jūs gribat zināt, vai tā ieiet Tautas partijas kasē, tad es jums varu pateikt, ka nē,» atbild A.Kalnkaziņš. Pašvaldības noteikumi paredz to izlietot Vērmanes dārza izpētei, remontam un restaurācijai. «Iepriekšējos gadus guldījām estrādē, parku renovācijas lietās, tagad - parku uzturēšanā,» A.Kalnaziņš skaidro, ka izlietota tiek visa nauda un neko iekrāt neizdodas. «Bet, ja jau tirgotāji sāk sūdzēties, jāpasaka, ka medaļai ir arī otra puse - viņu attieksme pret mums. Citi nemaksā nomas maksu vispār, citi nemaksā laikus,» viņš pārmet.
Pašvaldībai ir gatavs pirms pāris gadiem tapušais Saktas ziedu tirdziņa jaunā paviljona projekts, kas izmaksāja 60 tūkstošus latu, bet tā īstenošanai domei naudas nav. Vēl pirms gada vajadzēja miljonu, bet tagad kopējā summa nokritusi aptuveni līdz 600 tūkstošiem, pieļauj A.Kalnkaziņš. Viņš gatavojas lūgt arhitektiem pārstrādāt tāmi un pēc tam atkārtoti vērsties pie domes vadības pēc naudas piešķīruma. A.Ameriks gan saka, ka neatkarīgi no samazinājuma apmēra šogad naudas projektam noteikti neatradīsies. Viņš piekrīt, ka pašreizējā stāvoklī tirgus ir «tālu no ideāla», taču tas neesot tik svarīgs, lai kādai citai budžeta programmai atņemtu naudu.