Tas varētu notikt jau nākamā gada vidū. Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgeņijs Kalējs _Dienai_ saka: zaudējumi no tā būs pacientiem. Mazāk sāpīgi slimnīcas uztver citus iecerētos taupīšanas pasākumus, piemēram, pakalpojumu cenu revidēšanu.
Veselības ministrija (VM) pagaidām ar konkrētiem plāniem par diennakts slimnīcu skaita mazināšanu neiepazīstina. VM sabiedrisko attiecību pārstāve Egita Pole vienīgi saka: «Šobrīd pilnīgi skaidri pateikt, kuras (slimnīcas) un cik pārprofilēsim, nevaram.» Lielāka skaidrība būšot tuvāko dažu mēnešu laikā. Šobrīd Latvijā diennakts neatliekamo palīdzību sniedz 21 slimnīca - trīs universitātes līmeņa slimnīcas, septiņas reģionālās un 11 rajonu slimnīcas. Pārprofilēt varētu rajonu slimnīcas. Kā atzīst E. Pole, rajonu slimnīcas nepilda normatīvos noteiktos kritērijus, kas paredz konkrētu dzemdību un operāciju skaitu. Līdz ar slimnīcu pārveidošanu nākamgad varētu ieekonomēt nepilnus divus miljonus latu. Veselības ministrs Juris Bārzdiņš jau pirmdienas rītā izplatītajā paziņojumā izteicās: «Vēlos noraidīt sabiedrībā uzvirmojušās bažas par slimnīcu slēgšanu. Neviena slimnīca netiks slēgta.»
Slimnīcu biedrības vadītājs J. Kalējs Dienai par iecerētajām pārmaiņām saka: «Pirmais, kurš cietīs, būs iedzīvotāji, kuri savos reģionos nesaņems neatliekamo medicīnisko palīdzību. Otrkārt, kas notiks ar medicīnisko personālu, ja tiks pārtraukta darbība.» Viņš saka - finansējuma mazināšanas pasākumi jau iepriekš noveduši pie sliktām sekām - palielinājies ielaisto gadījumu skaits, mirstība slimnīcās, pieaugusi primārā invaliditāte.
Cerot ietaupīt, VM arī plāno vienādot terapeitisko un ķirurģisko pakalpojumu zemākos tarifus. Tas nozīmēs to, ka dažāda līmeņa slimnīcās par vienu operāciju vai manipulāciju maksās vienādi. Ir iecere ieviest jaunu apmaksas par pakalpojumiem modeli, tā saukto DRG sistēmu. Piemēram, ja slimnīca pacientam veiks vienkāršu operāciju, valsts tai maksās mazāku naudu. Tagad tiek maksāta aptuvenā vidējā summa. Tas attieksies arī uz invazīvās kardioloģijas jomu, kurai valsts atvēl lielāko naudas summu - pērn 20,6 miljonus latu. Stradiņa slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs asociētais profesors Andrejs Ērglis Dienai šo ieceri vērtē pozitīvi, sakot, «protams, jādomā par ekonomiju, jo ir tādas operācijas, kas ir izdevīgākas, un tādas, kas mazāk izdevīgas».
Stradiņa slimnīcas finanšu direktors Modris Dzenītis saka: esošā veselības aprūpes pakalpojumu sistēma sevi ir izsmēlusi. «Gluži kā kāpostgalva, kas apaudzēta, pielabota, pilnveidota un koriģēta, tā sasniegusi savu kritisko masu un ļoti augstu komplicētības pakāpi. Tikai retais nozarē strādājošais speciālists pilnībā orientējas šajā neaptverama apjoma (gandrīz uz 400 A4 lapām ) dokumentā,» viņš skaidro un piebilst: jālūkojas pēc kaut kā jauna, daudz vienkāršāka un lietotājam saprotamāka. Par DRG M. Dzenītis saka: «Šis veselības aprūpes finansēšanas modelis atstāja pozitīvu iespaidu kā pietiekami vienkāršs, racionāls un praktiski pielietojams.» Austrumu slimnīcas pārstāve Inguna Potetinova par izmaiņām izsakās lakoniski: «Strādāsim saskaņā ar tiem lēmumiem, ko politikas veidotājs būs pieņēmis.»