Līdz šim ir izsmelts tikai 3000 tonnu gudrona, kas ir mazāk nekā 10% no kopējā apjoma, tā turpinot, varētu rasties sarežģījumi pabeigt darbus noteiktajā termiņā. Saskaņā ar sākotnējo grafiku patlaban būtu jābūt paveiktai trešajai daļai no plānotā. Ir svarīgi visu izdarīt laikā, tā kā lielāko daļu no kopējām izmaksām - 20,3 miljoniem latu - plānots segt, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus - 14,2 miljonus latu. Atlikusī summa Ls 6,1 milj. ir valsts budžeta finansējums.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ministra Edmunda Sprūdža šonedēļ sasauktajā sanāksmē pieaicinātie eksperti, galvenā būvuzņēmēja Skonto būve un citu projektā iesaistīto pušu pārstāvji vienojās par intensīvāku darbu norisi, paātrinot gudrona izsmelšanu līdz 60 tonnām diennaktī, kā arī pārskatot izmantotās tehnoloģijas.
Tehnoloģiju maiņa ir nepieciešama, jo, kā Dienai norādīja Skonto būves projektu vadītājs Juris Pētersons, reālā piesārņojuma koncentrācija izrādījusies pat 10 reižu lielāka nekā dokumentācijā, kura bija pieejama konkursa laikā pretendentiem, iesniedzot savus sanācijas tehnoloģiskos risinājumus un piedāvājumus. Secināts, ka gudrons satur, piemēram, viegli gaistošus halogēnos ogļūdeņražus, kas noteiktās reakcijās var pārtapt pat zarīna gāzē, tāpēc šo dīķu izsmelšana būs daudz sarežģītāka, nekā gaidīts. Jāpiebilst, ka uzņēmumiem nebija atļauts veikt analīzes pirms līguma noslēgšanas. Tagad sastāva neatbilstības dēļ ir jāmaina tehnoloģijas, tas ir aizkavējis darbus un, iespējams, nozīmēs arī papildu izmaksas. VARAM apstiprināja, ka uzņēmums pieprasījis papildu finansējumu. Uz Dienas jautājumu, no kādiem avotiem varētu segt iespējamo projekta sadārdzinājumu, E. Sprūdža preses sekretāre Maija Pētermane atbildēja, ka vēl nav zināms, vai šāds sadārdzinājums būs. Par to tiks lemts, kad būs pieejami aprēķinu rezultāti par to, kā projekta izmaksas varētu mainīt iecerētā tehnoloģiju maiņa. Tas varētu būt zināms augusta vidū. Galvenais esot pabeigt šos darbus noteiktajā termiņā. Lai to nodrošinātu, tiek piedāvāts paātrināt gudrona izsmelšanu, izveidot papildu angārus pārstrādātā materiāla uzglabāšanai, maksimāli ātri to sadedzināt uzņēmuma CEMEX krāsnīs vai daļu no pārstrādātā gudrona transportēt uz Vāciju neitralizēšanai, pastāstīja M. Pētermane. Pašlaik SIA Skonto būve gatavo tehnoloģiskā risinājuma gala variantu un finanšu piedāvājumu, bet pēc to apstiprināšanas tiks mainīts būvdarbu līgums.
Inčukalna sērskābā gudrona dīķi - Ziemeļu un Dienvidu - veidojās XX gs. 50.-80. gados, smilšu karjeros izgāžot Rīgas Naftas pārstrādes un smēreļļu rūpnīcas atkritumus. Šo vietu ir svarīgi attīrīt, jo piesārņojums sūcas arvien dziļāk un nonāk artēziskajos ūdeņos, kā arī izplatās, tuvojoties Gaujai.