Jā, protams, iepriekšējos gados kāroto lepno Ziemassvētku velšu - mobilo tālruņu, fotokameru un eksotisku ceļojumu vietā šogad zem eglītes daudzās mājās gulsies stipri vien pieticīgākas dāvanas. Varbūt kādam svētku prieku laupīs grūtības norēķināties par iepriekšēja gada dāvanu iegādei ņemto kredītu. Un daudzām ģimenēm, iespējams, par skaudru realitāti būs kļuvusi sajūta, kuru Aspazija pirms daudziem gadiem aprakstīja skumjajā dzejolī par Circenīša ziemassvētkiem: «Lai citiem riekstiņš, pīrādziņš. Mums, lūk, tur logā mēnestiņš...»
Un tomēr. Dižķibele nav nekāds zaļais briesmonis Grinčs, kurš līdz ar dāvanām spēs nozagt arī Ziemassvētku brīnumus. Tam netrūkst apliecinājumu, ja vien ir vēlme tos saskatīt.
Kaut vai pagājušās nedēļas notikums ar cilvēku ar īpašām vajadzībām darināto lietu gadatirdziņu Daugavas sporta namā. Kāda pārcentīga likuma burta kalpa liegums šo gadatirdziņu popularizēt ar vienkāršu izkārtni kļuva par iemeslu, kādēļ neskaitāmi interneta lietotāji cits citam pārsūtīja informāciju par šo tirdziņu. Tādējādi par gadatirdziņu uzzināja daudz vairāk cilvēku nekā citus gadus, un daudzi saviem draugiem vai mīļajiem dāvināmās veltes iegādājās tieši tur. Prieks pašiem, prieks vecajiem un ne tik vecajiem ļaudīm, kuri savos darinājumos noteikti ir ielikuši daudz laba vēlējumu šo dāvanu saņēmējiem.
Dāvanu vērtību nenosaka to cena. Dāvanu vērtību nosaka labās domas, kuras dāvinātājs domājis, mēģinot uzminēt, kas iepriecinātu dāvanas saņēmēju. Ziemassvētkos galvenais nav dāvanas un svētku galds, Ziemassvētkos daudz svarīgāka ir ticība tam, ka brīnumi notiek. Un tam, ka brīnumus spēj radīt ikviens. Ar smaidu, ar labu vārdu, ar senu pāridarījumu piedošanu. Ar ticību tam, ka gaisma pārspēs tumsu un labas lietas notiek.