«Godīgi sakot, radusies diezgan liela bezcerība,» norāda Vidzemes Augstskolas lektors Jānis Juzefovičs, kurš vērojis teju visas darba grupas sēdes. Viņaprāt, plaisa starp Nacionālo radio un televīzijas padomi (NRTP), politiķiem, akadēmiskās vides pārstāvjiem, kā arī Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzijas (LTV) vadību ir tik dziļa, ka grūti rast vienprātību pat par mediju darbības pamatprincipiem. Par to liecināja arī darba grupas gala ziņojuma tapšanas process, kur katrs centās pulēt savas spalvas: LTV, LR un NRTP iebilda pret teju katru kritisko vārdu, kas tās skāra.
I.Circene uzskata, ka diskusijas bija vērtīgas, jo deputātiem tas esot «labs intelektuāls papildinājums». Tomēr Saeimas komisijā tiks iesniegti arī vairāki būtiski priekšlikumi jaunajam Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumprojektam. Darba grupā bija vienprātība, ka jāvirzās uz jauna, vienota sabiedriska medija veidošanu. LR šefs Dzintris Kolāts norāda, ka vērtīgs ir priekšlikums likumā noteikt LR un LTV programmu minimumu - četrus un divus kanālus. Tas nodrošinātu pret risku, ka kādu no kanāliem varētu pēkšņi slēgt. Priekšlikumos arī skaidrāk formulēts sabiedriskais pasūtījums jeb saturs, kas par nodokļu maksātāju naudu sabiedriskajiem medijiem ir jārada. RSU žurnālistikas programmas vadītāja Anda Rožukalne uzskata, ka ekspertu nodefinētās prasības liks sabiedriskajiem medijiem vairāk rūpēties par satura kvalitāti. Diskusijas Saeimā vēl gaidāmas par sabiedrisko mediju pārvaldes un uzraudzības modeli. Eksperti uzskata, ka NRTP vietā jāparedz divas padomes - viena atbildētu par sabiedriskajiem medijiem, otra - par komercmedijiem. Sabiedrisko mediju padomes locekļus varētu izvirzīt nevalstiskās organizācijas, nevis partijas kā tagad. Tomēr ideja tiek vērtēta neviennozīmīgi. Pret to iestājas, piemēram, NRTP vadītāja vietniece Dace Buceniece, norādot, ka tas tikai vēl vairāk «sašķels industriju». Pēc I.Circenes domām, piemērotāk būtu NRTP paspārnē izveidot sabiedrisku padomi, kas atbildētu par mediju nacionālo pasūtījumu, bet pārējās funkcijas pildītu NRTP. A.Rožukalne uzskata - svarīgi palielināt mediju uzraugu atbildību, tāpēc priekšlikumos paredzēts, ka padomei ik gadu jāatskaitās Saeimai un jāiesniedz gada darbības pārskats. Būtiskākais jautājums, kam darba grupai nav izdevies rast risinājumu, ir sabiedrisko mediju finansēšanas modelis. Pašlaik LTV un LR budžeti ir atkarīgi no ikgadējiem politiskiem lēmumiem, kas neļauj medijiem plānot attīstību, turklāt rada labu augsni politiskajam spiedienam, un ekspertu priekšlikumi šo situāciju neuzlabo.
J.Juzefovičs uzskata, ka cerības uz izmaiņām ir mazas, jo deputāti, kam būs jālemj, vai ekspertu priekšlikumi iegūs likuma spēku, demonstrējuši vāju izpratni par mediju vidi. Signāls ir arī vairāku atbildīgās komisijas locekļu izteikumi, kuros viņi nepauž gatavību priekšvēlēšanu gadā pieņemt lēmumus, kas kardināli mainītu mediju vidi.