Aptuveni četrus miljonus latu Veselības ministrija (VM) «atradusi» veselības aprūpes sistēmas iekšienē. VM vēlas novirzīt slimnīcām aģentūru gūtos ienākumus par maksas pakalpojumiem. Tiesa, slimnīcām neatliekamās palīdzības sniegšanai VM gatava atvēlēt tikai 3,2 miljonus latu. VM martā, kad ministre bija Baiba Rozentāle (TP), rakstīta vēstule Finanšu ministrijai (FM) liecina - 669 000 latu VM iecerējusi piešķirt kādreizējā veselības ministra Ivara Eglīša (TP) vadītajai Kuldīgas slimnīcai valsts galvotā aizdevuma pilnīgai segšanai. Līdzekļu novirzīšanu šādiem mērķiem FM neatbalsta, par to gan vēl var lemt valdība. FM Dienai norāda, ka jautājums par pārējās naudas pārdali neatliekamās palīdzības nodrošināšanai VM jāvirza skatīšanai valdībā. Veselības ministra p.i. Linda Mūrniece (JL) saka - tiks meklēti risinājumi, jo jānodrošina neatliekamās palīdzības sniegšana slimnīcās. Par Kuldīgas slimnīcas atbalstīšanu gan viņa norāda - «noteikti nebūs tā, ka segsim katru rēķinu, ko mums tagad dos parakstīt».
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) pārstrāde šogad mēnesī bijusi aptuveni 1,2 miljoni latu. RAKUS pārstāve Inguna Potetinova Dienai stāsta - valsts pasūtījums neatliekamās palīdzības sniegšanai janvārī, februārī bija 2776 pacienti, bet slimnīca ārstējusi divreiz vairāk - 5909 pacientus. «Tā kā ar piegādātājiem norēķināmies vidēji 90 dienu laikā, tad pašlaik ir pienācis brīdis, kad rēķini par sniegtajiem pakalpojumiem šā gada pirmajos mēnešos ir jāapmaksā,» stāsta I. Potetinova. Ja nebūs risinājuma, prognozējams, ka parādi piegādātājiem pieaugs par pusmiljonu latu mēnesī. Kritiska situācija varētu iestāties pēc pusgada. Slimnīcā pieaugot arī parādnieku skaits - janvārī parāda summa bijusi 15 000, bet martā jau 30 000 latu.
Arī Liepājas reģionālās slimnīcas vadītājs Juris Bārzdiņš stāsta - janvārī slimnīca paveica par 70% vairāk, nekā tai bija samaksāts, bet februārī, martā - par aptuveni 80% vairāk. «Pamazām sākam palikt parādā piegādātājiem,» viņš piebilst.
Jau vēstīts, ka Ludzas un Kuldīgas slimnīcām valsts galvotā aizdevuma atdošana sagādājusi problēmas. VM solīja kopā ar slimnīcu vadītājiem meklēt risinājumus, februārī FM tika iesniegti abu slimnīcu biznesa plāni, taču martā VM jau rakstīja FM par vēlmi no valsts naudas segt Kuldīgas slimnīcas atlikušo aizdevuma summu. Ludzas slimnīcai, kurai ir četru miljonu latu liels valsts galvotais aizdevums, VM nav gatava segt pat kredīta daļu. Ironiski - par šo aizdevumu tika uzbūvēts trīs operāciju zāļu korpuss, kurā kopš pērnā gada septembra vairs par valsts naudu neoperē, jo valsts Ludzas slimnīcā pērk tikai aprūpes pakalpojumus.
VM valsts sekretāra p.i. Juris Bundulis par Kuldīgas slimnīcas kredīta segšanu izsakās atturīgi - iespējams, šis priekšlikums vēl tikšot pārvērtēts, jo «prioritāte ir dzīvības glābšana, palīdzības nodrošināšana pacientiem». Apzinoties, ka ar «atrastajiem» četriem miljoniem latu nepietiks, VM šobrīd sistēmas iekšējās rezervēs meklējot vēl naudu, jo, pēc J.Bunduļa teiktā, «naudu mums neviens nesola dot».