Deviņās no slimnīcām, kuru darbības spektrs sašaurināts, - Aizkraukles, Bauskas, Limbažu, Ludzas rajona, Priekules, Rīgas rajona, Talsu, Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcā un Saldus medicīnas centrā - izvietoti diennakts traumpunkti jeb neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas vietas. Izsaucot ātro palīdzību slimnieks gan tiks nogādāts tuvākajā daudzprofilu ārstniecības iestādē, nevis traumpunktā. Savukārt vairākās no tām slimnīcām, kurās izveidoti dienas stacionāri, ierīkotas «ārstniecības iestāžu viesnīcas» - tas ir svarīgi tām personām, kam stacionārā jāārstējas vairākas dienas. No 1.oktobra trūcīgajām personām nakšņošanu un ēdināšanu šajās viesnīcās sedz valsts. Maznodrošinātajiem iedzīvotājiem nebūs jāveic pacientu līdzmaksājums par ķirurģiskajām operācijām, turklāt, veicot vienu maksājumu Ls 12,5, būs iespēja bez maksas saņemt kompensējamos medikamentus. Ģimenes ārsts pacientam var nozīmēt mājas aprūpi, kuru patlaban visiem iedzīvotājiem finansē valsts.
Veselības budžeta sarukšanu - 453,6 miljoni latu šogad pretstatā pērnā gada 575,6 miljoniem latu - asi izjūt tie, kuriem valsts atbalsts veselības uzturēšanai nepieciešams visvairāk. Kopš šī gada pavasara virknei kompensējamo medikamentu samazināta valsts segtā daļa, tādēļ slimnieki arvien biežāk taupa uz zāļu rēķina, saka Latvijas Astmas un alerģijas biedrības priekšsēdētāja Rita Paeglīte. Pacienti arī kavējas izmantot mājas aprūpes pakalpojumus vai doties pie ārsta, jo trūkst informācijas par šo pakalpojumu cenām.
Šodien valdībā tiks lemts, vai neatliekamās palīdzības nodrošināšanai slimnīcām piešķirt VM prasītos 25 miljonus latu. Pagaidām gan nav skaidrs, no kādiem līdzekļiem šī summa tiks ņemta. Jau vairākkārt premjerministrs Valdis Dombrovskis solījis, ka nākamgad veselības aprūpes budžets vairs netiks samazināts. Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris skaidro, ka finansējuma piešķiršana varētu liecināt par «pārmaiņām uz labo pusi» un tas varētu dot cerību, ka «esam atspērušies pret bedres dibenu».
Viņš arī atzīst, ka slimnīcu reorganizācija pacientiem rada neērtības. Tomēr jāņem vērā, ka tā arī varētu nodrošināt kvalitatīvāku pakalpojumu. «Jo ķirurgam ir lielāks operāciju skaits, jo viņš labāk operē,» viņš norāda. Reforma ir sāpīgs process, tomēr iedzīvotāji bez veselības aprūpes nepaliks.
Latvijā salīdzinājumā ar citām ES valstīm uz iedzīvotāju skaitu ir ievērojami lielāks slimnīcu gultu skaits, tomēr līdz šim tas nav liecinājis par labāku iedzīvotāju veselību. V.Keris domā, ka sabiedrības veselību var uzlabot, attīstot neatliekamās palīdzības sistēmu un ģimenes ārstu institūciju. Ģimenes ārstu skaits uz iedzīvotāju skaitu Latvijā joprojām ir ap divām reizēm mazāks nekā vidēji Eiropā.