Lietuva ir apguvusi tikai 5%, tas nozīmē, ka tā tikai sāk gatavoties šauro (1435 mm) sliežu ceļu izveidei no Polijas robežas līdz Kauņai. Latvija šo naudu nav sākusi apgūt viena iemesla dēļ. Katram eiro, ko dod TEN-T budžets, jāpieliek trīs eiro no Latvijas nodokļu maksātāju naudas. Jautājums: vai esam gatavi pie 20 miljoniem eiro TEN-T naudas pielikt savus 70 miljonus eiro? Vai tas nesīs pietiekamus ieņēmumus, lai projekts pats sevi atpelnītu? Visdrīzāk - nē.
Rail Baltica projekta pirmā kārta paredz uzlabot infrastruktūru maršrutā Kauņa-Meitene-Jelgava-Rīga-Lugaži-Tallina, lai nodrošinātu vilcienu maksimālo braukšanas ātrumu 120 km/h. Patlaban šajā maršrutā Latvijas teritorijā ir iespējams braukt ar ātrumu 80-90 km/h. Tātad principā braukt var jau šodien! Politiski, protams, ar šādu projektu būtu svarīgi demonstrēt Latvijas un Baltijas valstu integrāciju ES. Tas ir svarīgi gan mums, gan pašai ES. Tikai jāsaprot, ka tās naudas mums budžetā ir tik, cik ir.
Nevienu brīdi Satiksmes ministrija nav mainījusi savu attieksmi ne pret ES, ne Krieviju. Latvija ir ES dalībvalsts, kas robežojas ar Krieviju, un Krievija dod mums iespēju pelnīt, apkalpojot tās tranzīta kravas un veidojot dažādus savstarpēji izdevīgus biznesus. Tieši mūsu ģeogrāfiskā novietojuma dēļ esam kā tilts, kas savieno ES ar kaimiņiem austrumos. Pēc piemēriem arī tālu nav jāmeklē. Somi savu ekonomiku ļoti lielā mērā saista ar sadarbību Krievijas virzienā. Pagājušā gada rudenī tika atklāts ātrvilciens Allegro starp Helsinkiem un Sanktpēterburgu. 15 gadu tika veltīti šā projekta realizācijai. Vai tas kaut kādā veidā attālināja Somiju no ES? Vai tajā nav eiropeisko vērtību? Protams, ir!
Nu jau gandrīz trīs gadus notiek TEN-T politikas pārskatīšana. Vienkāršā valodā runājot, TEN-T pamattīkla veidošanai izvirzīti šādi galvenie pamatnosacījumi: savienot ES dalībvalstu galvaspilsētas, lielās ostas un savienojumus ar kaimiņvalstīm. Turklāt prioritāte tiks dota savienojumiem ar lielākām kravu vai pasažieru plūsmām. Latvijas transporta sistēma pilnībā atbilst šiem nosacījumiem, un mēs strādājām ar Eiropas Komisiju, lai to atspoguļotu jaunajā TEN-T pamattīklā. Mēs strādājam pie Rail Baltica caur Baltijas valstīm un jaunā ātrvilciena Rīga-Maskava. Tie visi veido modernu satiksmes tīklu reģionā. Maskavas virziens dos papildu pasažieru plūsmas arī Rail Baltica vilcienam. Rail Baltica un Rīga-Maskava ātrvilcieni papildina, nevis izslēdz viens otru.
* Satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departamenta direktors (Saīsināts Dienas versijā)