I. Latkovska. Pirmskrīzes līmeni sasnieguši neesam, bet tas, ka jūtams kāpums, nav noliedzams. Mainījies ir tas, ko no sabiedriskajām attiecībām prasa. Izmaiņas jūtamas ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskā mērogā, un viens no izmaiņu iemesliem ir interneta vides ietekmes un popularitātes pieaugums.
Kā vērtējat uzņēmēju un valsts amatpersonu prasmi izmantot sociālos medijus tēla veidošanā?
I. L. Sabiedrisko attiecību speciālisti atzinuši, ka sociālajos tīklos lasāmā informācija mainījusi viņu viedokli par dažādām plaši pazīstamām personām, kā arī uzņēmumiem un iestādēm. Kopumā sociālo mediju ietekmi un izmantošanas iespējas sabiedrība īsti vēl nemaz nav aptvērusi, piemēram, ir svarīgi saprast, ka tviteris nav pārdošanas instruments.
S. Savickis. Mēs visi mācāmies darboties sociālo mediju vidē, kādam sanāk labāk, citam - sliktāk. Kritizēt ir viegli, bet prasmīgi lietot sociālos medijus - daudz grūtāk. Mēdz teikt, ka uzņēmuma popularizēšana sociālajos tīklos nemaksā neko, bet jāņem vērā ieguldītais cilvēku laiks, jo tieši cilvēku laiks mūsdienu pasaulē ir visdārgākais. Turklāt sociālie mediji nojauc gan laika robežu, gan arī darba vietas robežu.
Jā, tviterī mēdz rakstīt desmitos vakarā atvaļinājumā, atrodoties laukos vai kūrortā.
I. L. Tieši tā, un šī tendence aizvien vēršas plašumā.
S. S. Galvenais, kas uzņēmumam jāizvērtē, vai sociālie mediji vispār ir vajadzīgi, ko tie dos biznesam, un, ja tiek pieņemts lēmums, ka ir vajadzīgi, tad jāizlemj, kurš tieši sistemātiski strādās ar tēla veidošanu sociālajos medijos - pats uzņēmuma vadītājs, citi darbinieki vai arī ārpakalpojumā piesaistīts sabiedrisko attiecību speciālists.
Sabiedrisko attiecību speciālistam jārekomendē, kā izmantot sociālo mediju, lai nebūtu tādu kuriozu, ka, piemēram, uzņēmējs oficiāli runā par atbildību pret valsti un sadarbības partneriem, bet sociālajos medijos raksta ko gluži citu?
I. L. Svarīgi ir nošķirt korporatīvos sociālo mediju kontus no privātajiem kontiem. Tomēr nenoliedzami, pirms nebija sociālo tīklu, varēja ļoti labi maskēties. Tagad nomaskēt patieso personību ir daudz grūtāk. Tas, ko uzņēmuma vadītājs, valsts ierēdnis vai augstskolas mācībspēks ieraksta tviterī, par viņu pasaka daudz vairāk nekā tas, ko šis cilvēks izklāstījis kādā konferencē. Tāpat arī labi var pamanīt, kurš pats raksta savā tviterkontā un kura vietā raksta kāds konsultants.
Ko jūs atbildat uzņēmējiem, kuri jautā, par cik latiem ar sabiedriskajām attiecībām var palielināt apgrozījumu un peļņu?
I. L. Sabiedriskās attiecības nav brīnumnūjiņa. Ja uzņēmējs saka - ar sabiedriskajām attiecībām grib palielināt apgrozījumu par 20%, jāsaprot, ka nenotiks tā, ka vienā dienā atnāks sabiedrisko attiecību speciālists, paveiks brīnumus un apgrozījums augs.
Ļoti svarīgi ir, lai komunikācija ar sabiedrību būtu atbilstoša tam, kas notiek uzņēmuma iekšienē. Uzņēmuma vadītājs nevar publiski stāstīt, ka augstu vērtē godīgumu pret darbiniekiem un valsti, bet vienlaikus maksāt algas aploksnēs, kā arī nevar teikt, ka ražotajām precēm ir lieliska kvalitāte, ja tā patiesībā nav. Stāstīt publiski to, kas neatbilst patiesībai, ir īstermiņa domāšanas apliecinājums. Sabiedrisko attiecību speciālistam uzņēmumā jābūt lojālajam opozicionāram, kas nebaidās pateikt, ka tā komunicēt tomēr nevar. Eiropas institūcijās un uzņēmumos 79,4% sabiedrisko attiecību speciālistu norāda, ka viņu viedoklī ieklausās augstākā vadība, un 75,7% tiek pieaicināti lēmumu pieņemšanā, Latvijā šie skaitļi ir mazāki, varētu būt ap 50%.
S. S. Ja uzņēmējs grib saplānot, ka gadā sabiedrisko attiecību speciālistu algošanai iztērēs noteiktu summu un tad gadā par konkrētām summām pieaugs peļņa un apgrozījums, mēs sakām uzņēmējam, ka tik vienkārši tēriņus izmērīt nevar.
Sabiedriskās attiecības ir ilgtermiņa ieguldījums, kas finansiālus ieguvumus var dot tikai pēc gadiem. Turklāt pārdomātai komunikācijai jāiet līdzi visam uzņēmuma dzīves ciklam - ja godīgi izturēsies pret darbiniekiem un veidos labu mikroklimatu, tas pozitīvi ietekmēs darba ražīgumu, ja darba ražīgums pieaugs, uzņēmums nopelnīs vairāk, ja laikā samaksās rēķinus piegādātājiem, būs iespēja vienoties par atliktajiem maksājumus un rezultātā varēs sagaidīt finansiālu augšupeju.
Nesen apvienojāt savus birojus, izveidojot jaunu sabiedrisko attiecību uzņēmumu. Kāpēc?
S. S. Apvienošanās ir faktiski nebijis gadījums nozarē. Parasti vērojams pretējs process - cilvēki pastrādā kādā sabiedrisko attiecību birojā un tad izveido paši savu sabiedrisko attiecību aģentūru. Bet mēs nolēmām, ka laiks sākt pretēju procesu - konsolidāciju. Jebkurā jomā uzņēmumi var sadalīties tik tālu, cik atļauj darba ražīgums un efektivitāte, bet kādā brīdī jāsāk atkal konsolidēties. Domāju, tas ir redzams daudzās uzņēmējdarbības nozarēs.
I. L. Mūsu biroju apvienošanās ir viens no retajiem gadījumiem, kad apvienojas tik personiskā biznesā kā sabiedriskās attiecības strādājoši uzņēmēji. Sabiedriskās attiecības ir uzticības bizness, tāpēc, pirms mēs uzņēmumus apvienojām, mums bija jābūt drošiem, ka mūsu esošie klienti šādu lēmumu akceptēs.
Tomēr gribu uzsvērt - kad uzņēmums ieguvis konkrētu tirgus nišu un jūtas samērā stabils, apvienošanās ar citu spēcīgu, profesionālu uzņēmumu var nākt par labu, jo, saliekot kopā divu uzņēmumu kompetenci, iespējams kļūt daudz konkurētspējīgākam.
Viens no apvienošanās iemesliem bija tas, ka vēlējāties piedalīties vērienīgos valsts iestāžu konkursos un lielam spēlētājam tas vieglāk paveicams?
I. L. Tas nebija galvenais iemesls, mēs arī iepriekš, atsevišķi startējot, dažādos konkursos piedalījāmies - un ar diezgan labām sekmēm.
S. S. Turklāt mums 90% klientu ir no privātā sektora. Valsts sektors ir ļoti maza daļa. Mēs īpaši nemeklējam valsts iestāžu konkursus, kuros nereti manāms subjektivitātes faktors.
Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, ar politiskajām partijām plānojat strādāt?
S. S. Neviens sabiedrisko attiecību speciālists neteiks, ka nekad nestrādās. Katru gadījumu mēs izvērtēsim individuāli. Tomēr sabiedrisko attiecību pakalpojumu sniegšana politiskajiem spēkiem atšķiras no sadarbības ar uzņēmējiem. Strādājot ar biznesa vides klientiem, ir svarīgi viņu nozarē iedziļināties pēc iespējas vairāk, politikā ir citādi. Ir redzēti gadījumi, ka robeža starp sabiedrisko attiecību pakalpojumu sniegšanu kādam politiskajam spēkam un piederību šim pašam politiskajam spēkam nav skaidri redzama, nevar saprast, vai sabiedrisko attiecību speciālists ir viens no tiem, kas vēlēšanās kandidēs, vai arī tikai konsultē un ir pelēkais kardināls.
Protams, tā ir sabiedrisko attiecību speciālista paša izvēle. Var jau būt tā, ka cilvēks kādu politiķu paustajām idejām patiesi notic. Te gan jāņem vērā, ka Latvijas politiskā vide ir ļoti mainīga. Vari pievienoties liberāļiem, bet vēlāk izrādās, ka viņi ir konservatīvi, un vēl pēc nedēļas tie paši cilvēki kļūst sociālistiski noskaņoti, tāpēc arī mainās paustais atbalsts un atbalstītāji.
Šogad liels skaits jauniešu grib studēt jomas, kas saistītas ar komunikāciju, un daudzi no viņiem uzsver, ka grib strādāt tieši sabiedrisko attiecību nozarē. Vērojama profesionālu speciālistu pārprodukcija vai tomēr trūkums?
S. S. Sabiedrisko attiecību nozarē, līdzīgi kā visā valstī kopumā, kvalificēta darbspēka trūkums ir nenoliedzams. Nepiekrītu apgalvojumam, ka speciālistu trūks, jo «visi ir aizbraukuši». Varbūt tā ir informācijas tehnoloģiju nozarē, bet ne jau globāli valsts mērogā.
I. L. Par tāda līmeņa profesionāļiem, kurus uzņēmumos pieaicina stratēģisku lēmumu pieņemšanā, protams, kļūs tikai neliela daļa jauniešu, kuri šogad sāks studijas.
Uzņēmēji stāstījuši, ka pieņem darbā sabiedrisko attiecību speciālistu, bet saprot, ka lēmumu pieņemšanā pieaicināt nevar, jo trūkst analītiskās domāšanas un izpratnes par biznesa vidi. Varbūt tā nav izglītības sistēmas problēma?
S. S. Latvijā nezin kāpēc nepamatoti grib, lai cilvēks, kas saņem diplomu, uzreiz būtu augsta profesionālā līmeņa speciālists. Tā nekur pasaulē nenotiek. Lai kļūtu par sabiedrisko attiecību jomas profesionāli, jāuzkrāj ne tikai darba pieredze, bet arī dzīves pieredze. Lai būtu profesionāls sabiedrisko attiecību speciālists, jāsaprot, kā funkcionē valsts, kā dzīvo sabiedrība, pēc kādiem principiem darbojas ekonomika un pēc kādiem - politika. To nevar iemācīt izglītības iestāde. Lai šāda izpratne būtu, regulāri jāseko līdzi informācijas plūsmai medijos un pašam nepārtraukti jāizglītojas.
Kad biju Beļģijā sabiedrisko attiecību speciālistu apspriedē, kur bija ieradušies speciālisti no visas Eiropas, sajutos ļoti jauns, jo biju gados jaunākais, - apkārt bija sirmi vīri un dāmas, piemēram, sabiedrisko attiecību speciāliste no Itālijas bija senioru vecumā.
I. L. Piekrītu, ka nav pamatoti pārmest augstskolai, ka tās absolvents nav darba tirgum pilnībā gatavs speciālists. Sabiedrisko attiecību speciālista profesionalitātei svarīga ir arī vide, kurā cilvēks audzis un dzīvo, ļoti liela nozīme ir tam, cik inteliģents cilvēks ir, kā arī tam, cik daudz pats gatavs ieguldīt savas personības attīstībā un profesionālo prasmju pilnveidē. Liela nozīme ir arī cilvēka raksturam.
Pat ja cilvēkam ir visas vajadzīgās personības kvalitātes, uzreiz patstāvīgi darboties nav iespējams. Nereti tiek aizmirsts, ka sabiedrisko attiecību nozare ir ļoti atbildīga, jo tas, kādus padomus dod sabiedrisko attiecību speciālists, var spēcīgi ietekmēt uzņēmuma vai iestādes turpmāko likteni. Viena sabiedrisko attiecību speciālista kļūda var uz ilgu laiku sagraut uzņēmuma, iestādes vai politiķa reputāciju. Tāpēc sabiedrisko attiecību specialitātes studentiem nevajadzētu iedomāties, ka strādāt šajā nozarē nozīmē tikai pa labi, pa kreisi dāļāt padomus, valkāt dārgas drēbes un braukt iespaidīgā automašīnā. Patiesībā sabiedrisko attiecību joma prasa milzīgu darbu un uzliek nopietnu atbildību.