Eksperti norāda, ka bijušā (un, iespējams, nākamā) Krievijas prezidenta un tagadējā valdības vadītāja Vladimira Putina lolotās Soču spēles ir apliecinājums pēdējo gadu centieniem parādīt pasaulei valsts varenību.
Propagandas spēles
2014. gada ziemas olimpiskās spēles jau pašlaik atšķiras no priekštecēm, kuru organizēšanu gandrīz simtprocentīgi uzņēmās rīkotājpilsēta, saņemot tikai daļēju valsts palīdzību. Soču spēļu rīkošanai pārsvarā tiek tērēta federālā budžeta nauda, tādēļ visu procesu kontrolē Maskava. Krievijas prese nevairās teikt, ka šāda mēroga pasākumu organizēšana ir bagāto valstu priekšrocība, lai gan Krievija būs relatīvi nabadzīgākā valsts, kura jebkad rīkojusi ziemas olimpiskās spēles.
Kremlis nemaz neslēpj, ka ziemas sporta veidu četrgades nozīmīgākais pasākums pirmām kārtām tiek rīkots, lai apliecinātu Krievijas lielvalsts statusu, tādēļ tās daži apskatnieki pielīdzina tādām «propagandas spēlēm» kā 1936. gadā Berlīnē, 1980. gadā Maskavā un 2008. gadā Pekinā. Par to liecina kaut vai federālo amatpersonu visai vienaldzīgā attieksme pret ekonomisku labumu, ko spēles varētu dot Sočiem, jo īpaša uzmanība netiek veltīta reģiona tūrisma attīstībai un vietējo mazo uzņēmēju atbalstam, lai viņi varētu nodrošināt pasākuma viesus ar naktsmītnēm, maltītēm un suvenīriem. Nav arī izstrādāts plāns, ko darīt ar olimpiskajām sporta celtnēm pēc spēļu noslēguma.
Šīs būs vienas no visu laiku dārgākajām olimpiskajām spēlēm, jo pasākuma norise divu nedēļu garumā izmaksās ne mazāk kā 1,5 miljardus dolāru (825 miljoni latu), bet infrastruktūras sakārtošanā būs jāiegulda ne mazāk kā 14 miljardi dolāru (7,7 miljardi latu). Šogad notikušo Vankūveras spēļu kopējās izmaksas bija ap sešiem miljardiem dolāru (3,3 miljardi latu). Soču spēļu izmaksas tik ļoti sadārdzina ziemas sporta veidiem nepieciešamo būvju (kamaniņu trase, hokeja arēna, ātrslidošanas stadions) neesamība un vajadzība no jauna izveidot komunikāciju un transporta infrastruktūru.
Iedzīvotāju rūpes
Olimpisko objektu celtniecības dēļ ar neērtībām nākas saskarties daļai no 326 tūkstošiem Soču iedzīvotāju. Pilsētā dzimušais Kremļa opozicionārs un bijušais Krievijas vicepremjers Boriss Ņemcovs apgalvo, ka olimpisko būvju celtniecības dēļ no saviem mitekļiem izlikti pieci tūkstoši cilvēku, kuriem «amatpersonu nolaidības un korumpētības dēļ nav izsniegta adekvāta kompensācija par viņu zaudēto īpašumu vai piešķirta līdzvērtīga dzīvesvieta citur, kā tika solīts».
Pēdējā gada laikā pilsētā regulāri un uz ilgu laiku pazūd elektrība. Pēdējo reizi veselu diennakti 100 tūkstoši Soču iedzīvotāju bez elektrības palika 15. augustā. Tā kā daudzviet pilsētā ūdens piegāde tiek nodrošināta ar elektrību, Krievijas šīs vasaras neizturamās svelmes laikā cilvēki palika arī bez ūdens.
Iedzīvotāji uzskata, ka elektroapgādes traucējumi saistīti ar haotisko celtniecību, gatavojoties olimpiskajām spēlēm. Aculiecinieki stāsta, ka, sagatavojot būvlaukumus, nesankcionēti novāktas zīmes, kas brīdina par elektrības kabeļu atrašanās vietu, tādēļ tagad, veicot rakšanas darbus, nereti tie tiek pārrauti.
Vides aizstāvji ir kategoriski pret olimpisko spēļu rīkošanu Sočos, jo domā, ka tās izraisīs ekoloģisko katastrofu. Lielas bažas rada ceļš, kas nepieciešams, lai savienotu pilsētu ar kalniem, kuros notiks slēpošanas sacensības. Tā dēļ tiek izcirsts tūkstošiem koku, bet galvenais, ka tas šķērsos aizsargājamu dabas teritoriju.
Korupcija un terorisms
Lielo naudu projektā tīko daudzi, sevišķi tie, no kuriem atkarīga kontraktu piešķiršana, tādēļ nav brīnums, ka Soču spēles jau saistītas ar korupcijas skandālu.
Maijā uzņēmējs Valerijs Morozovs, kuram piederošā būvfirma uzvarēja konkursā par ārvalstu valdību delegācijām paredzētās luksusa viesnīcas rekonstrukciju, britu laikrakstam The Sunday Times paziņoja, ka kāda augsta ranga Krievijas prezidenta administrācijas amatpersona Vladimirs Ļeščevskis viņam pieprasījis samaksāt 12% no 1,5 miljardus rubļu (27 miljoni latu) vērtā pasūtījuma. Laikaposmā no 2007. gada vidus līdz 2009. gada jūnijam V. Morozovs V. Ļeščevskim izsniedzis ap 15 miljoniem rubļu (2,7 miljoni latu).
Lai gan uzņēmējs par to ziņojis milicijai un vienā no naudas atdošanas reizēm bija paredzēta V. Ļeščevska aizturēšana, amatpersona palika neskarta, jo izmeklētāji saņēmuši attiecīgu rīkojumu «no augšas». Pirms divām nedēļām tika ziņots, ka V. Ļeščevskis atstādināts no amata, tomēr joprojām nav zināms, kas noticis ar naudu, ko viņam samaksāja V. Morozovs.
Lielas rūpes Soču spēļu rīkotājiem sagādās drošība, jo pilsēta atrodas tuvu Ziemeļkaukāzam, kur regulāri notiek islāmistu kaujinieku uzbrukumi varas iestādēm. Pat Federālā drošības dienesta vadītājs Aleksandrs Bortņikovs atzīst, ka Soči olimpisko spēļu laikā varētu kļūt par teroristu mērķi.