Mazāk riskē
Kā Dienai atzina vairākas uzņēmējas, Latvijā šo iespēju nosaka kompetence, profesionalitāte un arī sieviešu griba strādāt uzņēmējdarbībā. «Tas nav viegli, tas ir izaicinājums, iespēja sievietei sevi pieteikt jaunā karjeras līmenī,» saka uzņēmēja Aiva Vīksna. Pētījumos minēts, ka uzņēmumi, kuru valdēs ir sievietes, ir konkurētspējīgāki un pelnošāki, Aiva Vīksna to izskaidro ar psiholoģiskām īpatnībām un sievietes vēsturisko ģenētiku: «Sieviete izvēlas mazāk riskēt, izsvērtāk pieņem lēmumus.»
Latvijas situācijā sievietes ieņem aizvien lielāku īpatsvaru uzņēmumu valdēs, padomēs, un pētījumu sadaļā Sieviete biznesā šo augsto rādītāju viņas Latvijā ir noturējušas vienā no augstākajām pozīcijām Eiropā. Kā piebilst A. Vīksna, sievietes visbiežāk darbojas mazā uzņēmuma ietvaros.
Viens no pozitīvākajiem aspektiem - sievietes cita citai netieši palīdz, atbalsta ar padomu, vīriešiem viena uzņēmuma korporatīvās saites nav tik izteiktas, vairāk pastāv personiskas konkurences iespējas un ambīciju apmierināšana. «Tas ir milzīgs atbalsts sievietei, kas šodien sāk savu biznesu vai arī mērķtiecīgi veido savu karjeru.»
Sēdi pie šūpuļa!
Stereotipi, ka sievietes vairāk saistītas ar bērniem nekā iederas iespējā veidot spožu karjeru, ir noturīgi. Resursu centra sievietēm Marta vadītāja Iluta Lāce konstatē: «Sabiedrība automātiski pieņem, ka bērns pāriet sievietes pārziņā.» Eiropas Savienībā veiktie pētījumi apliecina: tiklīdz sievietei piedzimst bērni, tā viņai pazeminās nodarbinātības līmenis, bet savukārt vīriešiem - paaugstinās, ir lielākas karjeras izaugsmes iespējas. Diemžēl eksistē stereotips, ka vīriešiem kā «ģimenes uzturētājiem» jāmaksā vairāk. Darot vienu darbu ar vīrieti, it kā samazinās amata prestižs, statuss, alga.
Latvijā ir augsts izglītoto sieviešu procents - 70% sieviešu ir augstākā izglītība. Reāli darba tirgū sievietes neizmanto savus uzkrātos resursus un izpausmes.
Paradoksāla situācija - Latvijā nav noformējusies atbalstoša vide, lai sieviete varētu strādāt atbildīgā amatā. Kā piemēru I. Lāce min sievietes mobilitāti, savienojot iespēju kopt bērnu un strādāt, dodoties komandējumā: «Ratus lidostā atņem, nedodot bērnam nesamgrozu, un uzņēmēja nes vienā rokā bērniņu, otrā klēpjdatoru...»
Patriarhālās kultūras modelis darbojas biznesa vidē ar citiem noteikumiem. Sievietēm būtu vieglāk iekļauties uzņēmējvidē, savienojot sabiedrības attieksmi ar vides resursu maiņu.
Visbiežāk kompānijās, kurās vadībā ir sievietes, vislabāk tiek pieņemti labvēlīgāki darba vides noteikumi - sievietes var rēķināties ar nepilnu darbadienu. Sievietēm bieži vien pašām nav vēlmes ieņemt augstu amatu, jo viņas vairāk vēlas pievērsties ģimenei. Sievietēm ir jābūt vienādām iespējām izvēlēties startēt biznesā, tomēr ne vienmēr noteikumi ir līdzvērtīgi. «Jārunā par spēju meklēt kompromisu, nevis izvēlēties cīņas taktiku,» piebilst A. Vīksna.
Pulcē spēcīgu komandu
Latvijas Saeimā darbojas 19 deputāšu. Pēc Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla valdes priekšsēdētājas Inetas Ielītes domām, tas nav pietiekami. Partijās, kurās līderes ir sievietes, to iekšienē veidojas cits politiskais klimats. «Ja vēlētājs vērtē profesionālismu, sieviete tiek ievēlēta, vislabāk šis princips izpaudās pašvaldību vēlēšanās,» skaidro I. Lāce.
Ideālais sieviešu un vīriešu deputātu proporcionālais sadalījums, uz ko vajadzētu tiekties, ir 40/60. Taču praksē vēlētāji pieredzējušu sieviešu vietā ievēlēja jaunus un atraktīvus vīriešus. «Jākopj politiskā vide,» ir pārliecināta I. Lāce. Biznesa veiksme un ģimenes stiprums ir iespējams ciešā mijiedarbībā starp sievišķi intuitīvo, sirds gudro un vīrišķo - azartisko, riskēt gribošo.