Zivsaimniecības direktore Ginta Kalvāne, priecādamās par labajiem lomiem, tomēr ir bažīga - pircēju maciņiem topot plānākiem, krītas arī realizācija, jo zivis pārtikas grozā vairāk ir delikatese nekā pirmās nepieciešamības prece. Tomēr _Nagļi_ netaisās vēl vairāk samazināt darbinieku skaitu un cer arī krīzes laikā saglabāt zivsaimniecības nozari, kas diemžēl Latvijā netiek atbalstīta tādā mērā kā kaimiņvalstīs, tāpēc _Nagļu_ karpām Rīgas un Daugavpils tirgos grūti konkurēt ar lētajām Lietuvas zivīm.
Audzē trīs vasaras
Privātās zivkopības akciju sabiedrības Nagļi dīķu platība ir vairāk nekā 1900 ha, lielākā daļa akciju pieder a/s Daugavpils dzirnavnieks. Nagļi ir arī viens no lielākajiem darba devējiem apkārtnē, patlaban te strādā 42 darbinieki gan no Nagļu pagasta, gan no Rēzeknes, rudeņos apzvejas laikā tiek pieņemti papildu strādnieki, talkā nāk arī praktikanti - topošie zivkopji no Lūznavas lauksaimniecības skolas. G.Kalvāne prognozē, ka darbinieku skaits nesamazināsies, kaut gan pagājušajā gadā te strādāja nedaudz vairāk par pussimtu strādnieku, pārsvarā vīrieši, jo darbs ir fiziski smags. Arī dienā, kad atbraucām, strādnieki ņēmās ap dīķiem, spītējot aukstajam vējam un lietus šaltīm.
Kā pastāsta G.Kalvāne, karpas tiek audzētas trīs vasaras, tikai pēc tam tās jau ir pietiekami paaugušās, lai varētu pārdot patērēšanai. Nagļu karpām nav specifiskās dūņu garšas, jo visi dīķi atrodas bijušajos Lubāna klānos, kur pamatā ir kūdra, nevis mālaina grunts, kas arī dod dūņu piegaršu. Zivis netiek ķertas ar tīkliem, pa attaisītām slūžām ūdens no dīķiem tiek noplūdināts, un zivis pa īpašiem grāvjiem nonāk tieši konteineros.
Veikali ņem kūtri
Kaut arī Nagļu zivsaimniecība atrodas tikai 40 kilometru no Rēzeknes, tur lielveikalos piedāvā tikai Vjetnamā audzētu pangasiju saldētās filejas. G.Kalvāne atzīst, ka veikali svaigas zivis ņem nelabprāt, jo to tirgošanai jāizpilda dažādi noteikumi. Svaigas karpas un līņus nez kāpēc neņemot arī restorānu un kafejnīcu īpašnieki. Naglēnieši savu produkciju ved uz Daugavpili, Jēkabpili, Ogri, savukārt apkārtējie tirgotāji paši jau no agra rīta brauc pēc zivīm. Visvājāk tirdzniecība ejot tieši Rēzeknē. «Rēzeknē vispār zivis baigi švaki iet, nezinu, kāpēc. Varbūt cilvēki paši nozvejo, ezeri riņķī?» Direktore pieļauj, ka lielā bezdarba dēļ daudziem par augstu liekas cena, jo Nagļos uz vietas zivis tirgo pa Ls 1,70 par kilogramu, bet tirgotāji uzliek vēl savu uzcenojumu. Zemāku cenu pagaidām nolaist nevarot, kaut arī Rīgas un Daugavpils zivju tirgu jau iekarojuši lietuvieši, kuri savas zivis pārdodot par Ls 1,10. «Mēs nevaram ar viņiem konkurēt, jo lietuviešu zivsaimniecības jau sen saņem platību maksājumus, bet mums tos sola tikai šogad, bet arī vēl nav skaidri zināms,» saka G.Kalvāne.
Ķeras pat uz plika āķa
Nagļu dīķus esot ļoti iecienījuši makšķernieki, pagājušajā vasarā braukuši pat no Rīgas, Alūksnes un Valmieras, kaut arī, kā atzīst pati direktore, tas nav lēts prieks, par ieeju dīķos jāmaksā trīs lati, par noķertajām zivīm - Ls 1,50 par kilogramu. Entuziastus vilinot tāda zivju biezība dīķos, ka pamatīgu karpu varot izvilkt gandrīz vai ar pliku āķi. Makšķernieku skaitu nav ietekmējusi pat krīze, dažs atbraucot un paziņojot, ka jānoķer kādi kilogrami trīsdesmit visiem radiem un draugiem. Savs atbirums tiekot arī kaķiem, kas te dzīvo brīvi un droši. Naglēnieši sūdzas tikai par lidojošajiem maluzvejniekiem kormorāniem jeb jūras kraukļiem, kuri jūtas droši savā Eiropas aizsargājamā putna statusā un izēd dīķus tukšus. Līdz šim zivkopji tos varēja tikai pabiedēt ar troksni, tagad no Dabas aizsardzības pārvaldes saņemta atļauja tos ierobežotā daudzumā arī šaut. Zivsaimniecības ienaidnieks ir arī cēlais gulbis, jo savairojušies gulbju bari mielojoties ar zivīm izbērto barību. Pagājušajā gadā tikušas maksātas kompensācijas par putnu postījumiem, bet šogad tām naudas budžetā vairs neesot. Tāpat kā netiek saņemtas nekādas kompensācijas par to, ka dīķi atrodas Eiropas nozīmes aizsargājamā Natura 2000 teritorijā, kur ir dažādi saimnieciskās darbības ierobežojumi. Tomēr naglēnieši nesūdzas. «Kaut kā jau tā krīze jāpārdzīvo. Gan jau būs vēl, kas pērk zivis, jo tās ir ekoloģiski audzētas, garšīgas un veselīgas. Paši ēdam, nav apnikušas. Karpa visgardākā ir tad, kad to cep tikko noķertu. Kad notīra un uzliek gabaliņu uz karstas pannas, tad tas vēl lēkā,» atklāj Ginta Kalvāne.