Nepilnīgs projekts
Visticamāk, konflikts nebūtu izvērsies, ja vien par sienas fragmentu, kas atklāsies, nojaucot torni, būtu padomāts jau rekonstrukcijas projekta izstrādes gaitā un sienas atjaunošanas nepieciešamība būtu iekļauta projektā. Taču tā nenotika. SIA Kaļķu nams oficiālā pārstāve, kura lasītājiem vēlējās palikt anonīma, stāsta, ka pērn pavasarī, kad teātra rekonstrukcijas veicēji bija ieradušies saskaņot projektu, Kaļķu nams to akceptējis ar rakstveida piebildi, ka tiek atjaunota nama fasāde. Taču šī piebilde projektā netika iekļauta un ar Rīgas būvvaldes zaļo gaismu restaurācijas darbi varēja sākties. Atbildība par fasādes atjaunošanu tā arī palika «gaisā karājoties». «Sākām saraksti ar Rīgas domes Īpašuma departamentu un būvvaldi, lūdzot apturēt būvatļauju, bet atbildes bija nekādas, tikai tāda atrakstīšanās,» stāsta uzņēmuma pārstāve. Situācija nonākusi tiktāl, ka uzņēmums pašlaik gatavo materiālus iesniegšanai administratīvajā tiesā. Būdama juriste, Kaļķu nama pārstāve gan apzinās, ka tiesas ceļā konflikts var risināties bezgalīgi. Jautāta par kompromisu iespējām, viņa atzīst, ka uzņēmums ir gatavs atbrīvot telpas nepieciešamo remontdarbu veikšanai.
Juridisks kuriozs
Rīgas būvvaldes vadītājs Andis Cinis notikušo dēvē par juridisku kuriozu, jo pašvaldība, restaurējot savu īpašumu, atsegusi privāta nama fasādi, kuras pirms tam nebija. Un tā kā šāds notikumu pavērsiens teātra rekonstrukcijas projektā nebija paredzēts, tad tagad viss atduras pret likumu, ka pašvaldība nedrīkst ieguldīt savus līdzekļus privātā īpašumā. «Godīgi sakot, pat neiedomājos, ka šī nianse nav iekļauta projektā, lai gan runāts par to tika. Bet kaut kāds kompromiss jau būs jāmeklē, jo neatstāsim jau Vecrīgā tādu nesakoptu vietu, kas bojā visu ainavu,» sola A.Cinis. Viņaprāt, būvatļaujas apturēšanai nav pamata, jo projekts netiek pārkāpts. Turklāt darbu apturēšana situācijas risinājumu netuvinātu.
Sakārtos, lai būtu droši
Par nestandarta situāciju šo gadījumu uzskata arī domes Īpašuma departamenta direktora vietnieks Oļegs Burovs. Viņaprāt, konflikts izvērsies uzņēmuma pārmērīgu prasību dēļ. Proti, atsegtā fasāde paver iespēju ēkas sienā izbūvēt logus. «Pieļauju, ka ēkas īpašnieks vēlas ko vairāk, bet mēs nevaram ieguldīt pašvaldības līdzekļus privātīpašumā. Ja viņi vēlas logus, lai paši liek. Mēs apņemamies fasādi sakārtot tā, lai tā būtu droša un nebojātu ainavu,» sola O.Burovs. To, ka šīs fasādes sakārtošana jau sākotnēji nebija iekļauta darbu plānā, viņš neuzskata par projekta trūkumu, jo arhitektūras plānošanas uzdevumā, ko savukārt izsniedz būvvalde, tas neesot bijis rakstīts.
Būvdarbu veicēju, SIA RE&RE pārstāve Mārīte Straume-Cerbule norāda, ka līdz šim līgumā nav bijis uzdevuma atjaunot šo fasādi: «Taču nekad neesam teikuši, ka to nedarīsim. Gaidām risinājumus no projektētājiem - tiklīdz viņi dos šādu uzdevumu, to izpildīsim.»