Armands stāsta, ka ikvienam uzņēmumam var būt savas tradīcijas, pēc kurām strādāt un kuras ievērot. Tā kā Stockmann lielveikals ir somu veikalu ķēdē, iepirkumu speciālistiem mazāk jādodas uz ārzemju izstādēm, jo šos pienākumus vairāk pilda somu kolēģi.
«Mans uzdevums ir labi pārzināt vietējo tirgu. No-slēgt līgumu ar konkrēto firmu, izprast sortimentu un pēc noteiktiem kritērijiem atlasīt tās preces, kas būs mūsu veikala plauktā,» par profesijas niansēm stāsta Armands, kurš Stocmann lielveikalā strādā kopš dienas, kad tika atvērts veikals Rīgā. Iepirkumu speciālista varā ir noteikt produkta cenu un to, kur tas atradīsies plauktā.
Plaukti nav no gumijas
Lielākais šīs profesijas veiksmes stāsts ir atrast «īsto preci» par «īsto cenu» - tādu, kas pircējam šķitīs pieņemama. Tas nozīmē tikai vienu - jāpazīst tirgus: jāanalizē cenas, jāseko līdzi reklāmām, jāpārzina, ko piedāvā konkurenti, jābrauc uz izstādēm, kurās ražotāji prezentē savu produkciju. «Izvēloties preci, visa pamatā ir kvalitāte un vizuālais izskats. Taupīt uz kvalitātes rēķina nedrīkst,» par būtiskākajiem principiem teic Armands. Tā kā tirgū ir ļoti daudz līdzīgu produktu, ir jāsaprot, vai ir vērts mainīt esošo ar citu un kāpēc cits būtu labāks par šo.
Plaukti nav no gumijas - tas esot biežs iepirkumu speciālistu teiciens, jo šīs profesijas pārstāvjiem ik dienas nākas tikties ar daudziem preču izplatītājiem, kas grib pārdot savu ražojumu. Iepirkumu speciālistam ir jāspēj izvērtēt, vai šo produktu veikalam vajag vai tomēr ne, vai to pirks vai tomēr nepirks. Izvēli palīdz izdarīt intuīcija, kas rodas ar pieredzi. «Arī patērētājs ir tas, kas ar savu pirktspēju nosaka, vai produkts būs plauktā vai ne. Bieži vien pircējs nāk uz veikalu un saka - ārzemēs redzējām un baudījām to un to, arī te gribam pirkt šo produktu. Tas ir vienkārši! Piemēram, ja cilvēkiem patīk mājās gatavot suši, attīstām šo nišu. Mūsu veikala plauktos ir produkti no Amerikas, Āfrikas un citām vietām, vērtējam, kā šie produkti šeit dzīvo.»
Ar piegādātājiem iepirkumu speciālistam iznāk tikties bieži, un katrs stāsta, ka tieši viņa produkts ir pats labākais. «Man ir iespēja par to pārliecināties un degustēt produktu,» teic Armands. Šad tad iepirkumu speciālists brauc pie ražotāja, lai iepazītos ar ražošanas niansēm. «Redzot, piemēram, kā divi ražotāji cep maizi, bieži vien ir skaidrs, kuru klaipiņu vēlos pirkt un piedāvāt savam klientam. Klients nevar nokļūt ražotnē, lai pārliecinātos par produkta kvalitāti, tāpēc mēs to izdarām viņa vietā.»
Jāpazīst drēbe
Lai kļūtu par labu iepirkumu speciālistu, jābūt pārdošanas pieredzei, jāizprot tirgus procesi, stāsta Armands. «Cilvēks nevarēs kvalitatīvi pildīt savus uzdevumus, ja nezinās, kā darbojas tirgus un tirdzniecības likumi. Jo labākas iemaņas, jo vieglāk būs izdarīt lēmumu - ieviest preci veikalā vai ne. Ļoti liela darbadienas daļa paiet, tiekoties ar ražotājiem un izplatītājiem, un, tā kā esmu bijis viņu ādā, zinu knifus, kurus viņi pieprot, zinu, kā viņi strādā, tas palīdz sarunās un lēmumos.»
Šīs profesijas pārstāvis lemj par preces likteni. «Ļoti bieži pie tirgotājiem griežas ražotāji ar inovatīviem produktiem, kas nereti ir dārgāki nekā ierastie. Piemēram, piedāvā tirgot kafiju, kas ir paciņā, tai tikai jāuzlej karsts ūdens, jāļauj nostāvēt piecas minūtes, un tā ir gatava, nevajag kafijas automātu. Bet cilvēki to nepirks, ja nezinās šīs priekšrocības. Klienti ar tām ir jāiepazīstina - degustācijās vai ar citiem līdzekļiem, citādi to nekad nepirks. Iepirkumu speciālistam ir vara - produktam ļaut dzīvot plauktos vai arī ne.»
Laikapstākļi ārā un birojā
Darbadiena ne vienmēr ir rimta. Tirgotājus ietekmē daudzi apstākļi - tirgus cenu svārstības, arī laikapstākļi, stāsta Armands.
«Ja vasara ir karsta, mazāk pirks smagus ēdienus, vairāk dzērienus un saldējumu. Ja karstums beigsies un sāks līt, atpūtnieki uz Jūrmalu vairs nedosies, bet gribēs pirkt gatavus produktus. Ir jājūt laika un cilvēku vēlmju svārstības un jāspēj piedāvāt to, ko patērētājs vēlas. Piemēram, tā kā patlaban ārā ir auksts, cilvēkiem vairāk kārojas kreftīgu lietu. Šajā profesijā lielākā kļūda ir nevis paņemt preci, kuru būs grūti iztirgot, bet nepaņemt to preci, kuru pirks,» atklāj speciālists.
Jautāts par profesijas mīnusiem, Armands teic, ka tādus grūti atrast, jo viņam tirdzniecība patiešām patīk. Šīs profesijas pārstāvjiem darbs galvenokārt ir birojā. «Ja darba kabinets ir veikalā, tas parasti izveidots kādā noliktavas stūrī, kur nav logu. Kad ap astoņiem nāku uz darbu, ir tumšs, kad ap pieciem eju mājās - arī tumšs,» viens mīnuss tomēr atrodas. «Otra lieta - pašam nepārtraukti jāattīstās, bet tas jau ir vairāk darba pluss, nevis mīnuss.»