KPMG Baltics lūdza sākt bankas bankrotu, kad secināja, ka neviens no četriem saņemtajiem bankas sanācijas priekšlikumiem nav praktiski realizējams. Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apstiprināja bankrota procedūru kā bankas maksātnespējas risinājumu. Maksātnespējas lietā kopumā bija 21 dalībnieks, arī Krājbankas bijušās amatpersonas, piemēram, bankas bijušais prezidents Ivars Priedītis, Vladimirs Antonovs un Aleksandrs Antonovs.
KPMG Baltics korporatīvo finanšu direktors Aivars Jurcāns žurnālistiem kā pirmos darbus, ko administrators darīšot pēc lēmuma par bankrota sākšanu, minēja organizētu un plānveidīgu darbu pie bankas aktīvu realizācijas, sākot no tiem aktīviem, ko kavēšanās ar bankrota sākšanu ietekmējusi visvairāk. Kā lielākās aktīvu grupas viņš minēja kredītu portfeli, kas tiks grupēts pēc kvalitātes, kredītu izsniegšanas termiņa, un tad tiks domāts, kādās lotēs kredītus potenciālajiem pircējiem piedāvāt. Patlaban interese tikusi izrādīta par Krājbankas nekustamajiem īpašumiem, atsevišķām kredīta portfeļa daļām un bankomātiem, sacīja A. Jurcāns. Pēc viņa teiktā, aktīvu realizācija, lai kreditoru interesēs atgūtu naudu, noteikti nebūs nedēļu vai dažu mēnešu jautājums, bet gan varētu aizņemt laiku no 13 līdz 16 mēnešiem.
Pamatojot lūgumu sākt bankas bankrotu, administratora un FKTK pārstāvji skaidroja, ka bankas darbība bez valsts atbalsta nav atjaunojama, taču valsts palīdzību neplāno sniegt. Saskaņā ar saņemtajiem sanācijas priekšlikumiem bankas darbības atjaunošanai no valsts būtu nepieciešami vismaz 170 miljoni latu, tādēļ ticis lūgts Finanšu ministrijas (FM) viedoklis. Gan FM, gan Latvijas Banka atzinušas, ka Krājbanka nav sistēmiska banka un tās likvidācijas ietekme uz tautsaimniecību būs salīdzinoši neliela. FM atbildējusi, ka valsts nav ieinteresēta atbalsta sniegšanā bankai.
Kreditoru pārstāvji tiesā pauda viedokli, ka bankas bankrots nav sākams, jo nepietiekami izvērtētas sanācijas iespējas. Kreditoru ieskatā Krājbankas finanšu stāvoklis nav tāds, lai sanācija nebūtu iespējama. Kreditori uzskata, ka KPMG Baltics argumenti par bankrota sākšanu nav pietiekami motivēti un izsvērti, kā arī pārmet administratoram, ka tas nav piedāvājis pats savu bankas sanācijas plānu.
Ar sūdzībām par kreditora darbību tiesā bija vērsies bijušais bankas īpašnieks un padomes loceklis Vladimirs Antonovs, bijušais Rīgas mērs Andris Ārgalis, SIA Veiksmes līzings, bijušais Krājbankas valdes loceklis Mārtiņš Zalāns, SIA Travelvia, SIA Izdevniecība žurnāls Santa, SIA WK Corporate Services Ltd., kā arī vēl dažas personas un Rīgas dome, taču tās ir noraidītas.
FKTK pērn novembrī apturēja Krājbankas darbību, jo bankā konstatēts līdzekļu iztrūkums. Krājbanka tika slēgta pēc tam, kad Lietuvas valdība nacionalizēja tās mātesbanku Snoras.
LETA