Bedre pārvarēta?
Augšējo stāvu birojos ļaudis dara savu ikdienas darbu, koncertzālē izbrīnītu skatienu uz mums raugās mēģinājuma laikā iztraucēti mākslinieki, bet Laikmetīgās mākslas muzejs šajā stundā aiz slēgtām durvīm vēl grimst tumsā. Septiņas no deviņām pilnsabiedrībai Spīķeri piederošajām ēkām šobrīd ir apdzīvotas: četras kapitāli atjaunotas, trīs sakārtotas, divas gaida savu kārtu. Kopumā šajā projektā ieguldīts ap 10 miljonu latu - 30% pašu kapitāls, 70% kredītlīdzekļi. Savu kārtu gaida arī Spīķeru namu apkārtne, kuras labiekārtošanas projektu kā zemes starp ēkām īpašniece izstrādā Rīgas dome. Piesaistot Eiropas Savienības finansējumu, šo kvartālu tuvāko divu gadu laikā iecerēts padarīt par iecienītu apskates, atpūtas un izklaides objektu. Labiekārtošanas projekts ir Spīķeru un tā apsaimniekotāju lielā cerība. Uzņēmuma pārstāvis Jānis Dinne ir pārliecināts, ka, to realizējot, palielināsies apmeklētāju plūsma un līdz ar to arī uzņēmuma apgrozījums, kas ļaus bez bažām izpildīt visas saistības ar kreditoriem. Finanšu grūtībās Spīķeri nonāca pirms diviem gadiem, kad līdzīgas grūtības piemeklēja arī telpu nomniekus un Spīķeru ienākumi samazinājās par 50-60%, apdraudot iespēju norēķināties ar kreditoriem. Pēc astoņiem mēnešiem Spīķeriem beigsies tiesiskās aizsardzības process, kas kā vieniem no pirmajiem Latvijā sākts 2009. gada oktobrī. Uzņēmuma īpašnieki tobrīd to saskatīja kā vienīgo iespēju pasargāt un saglabāt uzsākto biznesu.
Šis ir laiks, kad uzņēmuma darbinieki rūpīgi plāno, kā strādās tālāk. J. Dinne noliek priekšā šīgada pasākumu plānu un ar optimismu saka - tā ir tikai daļa no Spīķeros plānotā, jo ieceres ir arī par to, kas notiks nākamgad, aiznākamgad un 2014. gadā, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta. Tas liecina, ka Spīķeri nedomā padoties. Sertificēts administrators un Latvijas Maksātnespējas procesu administratoru asociācijas padomes loceklis, kas uzrauga Spīķeru tiesiskās aizsardzības procesu, Aigars Lūsis saka: «Spīķeri tiesisko aizsardzību ieguva 2009. gada oktobrī. Šis laiks un arī 2010. gads biznesā nebija no vieglajiem, taču Spīķeru ieņēmumi šajā laikā ievērojami palielinājušies, kas liecina, ka viņi izķepurosies.» Atšķirībā no maksātnespējas, kad uzņēmuma saimnieciskā darbība tiek apturēta un manta vai labākajā gadījumā viss bizness pārdots, tiesiskās aizsardzības process ļauj uzņēmumam turpināt strādāt un plānot nākotni.
Uzņēmēji nav informēti
A. Lūsis tiesiskās aizsardzības procesu pielīdzina glābšanas riņķim, kas var palīdzēt uzņēmumam noturēties virs ūdens, atveseļoties un pēc tam atkal uzelpot ar pilnu krūti, taču maksātnespējai seko bankrots. Lai gan jaunais Maksātnespējas likums, kas stājās spēkā pērn novembrī, paredz iespēju maksātnespējas procesa laikā atgriezties pie tiesiskās aizsardzības procesa, šādas pieredzes ne A. Lūsim, ne viņa kolēģiem nav. «Vecajā likuma redakcijā maksātnespēja neparedzēja tikai bankrotu, bija iespējama arī sanācija un izlīgums, taču jaunā redakcija paredz tikai sekojošu bankrotu. Līdz ar to vienīgā iespēja finanšu grūtībās nonākušam uzņēmumam saglabāt tā saimniecisko darbību un pašu uzņēmumu reāli ir šis tiesiskās aizsardzības process, kuru, redzot, kādas likstas piemeklē uzņēmējus, izmanto nepiedodami maz.» A. Lūsis pieļauj, ka uzņēmējiem nav informācijas, kas tas ir un ko ar to iegūst. Iespējams, šis process «izgāžas» arī nekvalitatīvi sagatavota tiesiskās aizsardzības procesa plāna dēļ, jo ne katrs to spēj tā sagatavot, lai kreditori tam noticētu un saskaņotu, bet tiesa apstiprinātu. Spīķeru īpašnieki, sapratuši, ka nonākuši finanšu grūtībās, uzmeklējuši A. Lūsi, ar kuru līdz tam sadarbojušies kā ar advokātu, un lūguši padomu, kā rīkoties tālāk.
Tiesiskās aizsardzības procesa laikā, ko saskaņā ar likumu var noteikt līdz diviem gadiem, uzņēmums turpina pildīt saistības ar kreditoriem, taču neviens tam nevar pieteikt maksātnespēju, vērst piedziņu, izsolīt mantu, arestēt kontus vai vērst kādu citu prasību, kas paralizētu vai apdraudētu uzņēmuma darbību. «Var teikt, ka šajā laikā uzņēmumam tiek uzlikts tāds kā aizsardzības kupols un tas ir daudz labāk nekā dzīvot līdz brīdim, kad uzņēmums reāli kļūst maksātnespējīgs, jo tad jau ir vāks, ne vairs kupols,» tēlaini salīdzina A. Lūsis.
Nākotni izšķir banka
Pirmie apstiprinātie tiesiskās aizsardzības procesi beidzas tikai šīgada rudenī, tāpēc vēl nav pieredzes, kā šie uzņēmumi strādās tālāk. A. Lūsis domā, ka satraukumam nav pamata, taču J. Dinne tik pārliecināts vis nav. Viņš ļoti cer, ka kreditori, pārliecinājušies par uzņēmuma godprātīgu saistību izpildi, arī nākotnē neliks sprunguļus riteņos, taču iepriekš izskanējusī informācija par banku prasībām uzņēmumiem uzreiz atmaksāt visu kredītu viņu dara bažīgu. A. Lūsis nenoliedz, ka lielas daļas uzņēmumu, kas nonākuši finanšu grūtībās, nākotne ir banku kā lielāko kreditoru rokās, jo, ja bankas nepiekrīt saskaņot tiesiskās aizsardzības procesa plānu, seko maksātnespēja un bankrots. Administratora pieredze liecina, ka banka sakot «nē» tikai gadījumos, kad klients jau iepriekš sabojājis attiecības.